Stāsts par mani😄
Bijām kopā kaut kur 4 mēnešus, es jutu ,ka nav īstais laiks un vieta, bet par to nerunājām. Tad izšķīrāmies, drīzāk viņš bija iniciators, man bija ļoti skumji un sāpīgi, bet nenožēloju, jo bija iespēja pabūt vienai, kārtīgi izballēties, iepazīties ar daudziem cilvēkiem. Sāku veidot attiecības ar citu, bet šis pamatīgi piedirsa un pasūtīju dillēs. Dzīvoju tālāk.
Tad pēc 8 mēnešiem viss sākās ar ig storiju laikošanu, viņš sāka rakstīt kā man iet un kā es jūtos, bet uzreiz atšuvu viņu. Pēc tam pēc kādas nedēļas atkal sāka rakstīt, piedāvāja iedzert kafiju, satikties, jo mums bija ļoti labs kontakts un labi sapratāmies. Tā arī atkal sākām tikties, viņš darīja visu, lai es piedotu šo šķiršanos. Ziedi, dāvanas, uzmanība ,lutināšana. Domāju, ka tas viss ir tikai uz laiku un paies mēnesis un viss beigsies.
Tagad laimīgi dzīvojam kopā jau 2 gadus, joprojām viņš ļoti lutina, uzmana, ir rūpīgs un jauks, labi saprotamies, domājam par nākotni,viņš grib studēt augstāko izglītību, pašam ļoti patīk bērni un visu laiku uzbaksta mani par to, ka varētu.
Taka es domāju ka viss ir iespējams.. tiešām daudzas attiecības sākas neīstā vietā un neīstā laikā ar īstiem cilvēkiem.