Pēc cik ilga laika atlaiž, kad apzinies kad ir viss

Pus gads and you will be fine girl.

Man ir bijušas 3 nopietnākas attiecības, no ilgākām vienmēr bija plāksteris pateicoties kuram izbeidzu attiecības un vienās pati aizgāju, šoreiz ir citādi, plākstera nav un nevēlos, patiesi man nav doma pat to, gribu tikai nejust vairs neko pret otru, nolikt atmiņās un domāt tikai par sevi.

Negribu būt pesimistika, bet man bija 3 gadi 😅

3 gadi tas ir ļoti ilgi. Šausmīgi. Vai tiešam bija tik dziļi sirdī?

Chikitita @ 16.01.2023 22:02

3 gadi tas ir ļoti ilgi. Šausmīgi. Vai tiešam bija tik dziļi sirdī?

Bija gan, dikti traki bija - diez gan ātri sāku staigāt uz randiņiem, bet jā, tos 3 gadus nevienu nevarēju pielaist klāt ne fiziski, ne emocionāli. Kopumā jau pagājuši 6 gadi, ir bijušas citas attiecības, bet nekas cits vairs nav tik ļoti aizķēris vai arī vienkārši vairs neļaujos, bet varbūt arī labi, ka tā 😄 Vieglāk dzīvot, bet noteikti garlaicīgāk 🙈

Chikitita @ 16.01.2023 22:02

3 gadi tas ir ļoti ilgi. Šausmīgi. Vai tiešam bija tik dziļi sirdī?

Bet es iesaku daudz runāt - es visu laiku par to runāju ar mammu un draudzenēm, es vnk tāds cilvēks, ka man vajag visu izrunāt, katru sīkumu, katru iespējamo situāciju utt. Noteikti arī tā dari, vari kaut vai tepat forumā rakstīt, meklēt atbalstu, jo sievietēm vajag visas sāpes izrunāt.

Atkarīgs no cilvēka, ir cilvēki, kuri mocās gadiem, un ir cilvēki, kuriem viss ok pēc pāris nedēļām. Pašam tā ir bijis vienu reizi, kad man bija 19g. Mēnesi bija baigi sūdīgi, pēc tam kaut kā pārgāja. Daudz sports man palīdzēja, tas ir tā, ka izpumpē sevi līdz spēka izsīkumam, ka īsi nav vairs vakaros jādomā, tu atnāc no treniņa, uzēd kaut ko un vnk atlūzti.

Varbūt paradoksāli, ka nosacīti (!) vieglāk bija pēc 7 gadu attiecību šķiršanas, biju iniciatore, varbūt tāpēc. Plus pēc dažiem mēnešiem uzradās nākamās nopietnās attiecības. Pēc to šķiršanas gan ļoti pārdzīvoju, nevarēju normāli ieēst, visu laiku galvā bija tikai šī viena doma. Bet būtība arī tas pēc 1-2 mēnešiem atlaida. Neesmu līdz šim nekad ilgi pārdzīvojusi kāda zaudēšanu.

aawww, turies
Nemēģini vnk izdzēst no apziņas, izsāpi, izdomā visu, tad vieglāk atlaidīs pēc tam. Kaut kur noraktas sāpītes ilgāk gruzd. Galvenais neaizsēdies mājās pārāk ilgi, vajag iet dzīvē.

Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem-
- ja pēc gada tikšanās tev un viņam bija vēl rozā briles uz acīm, tad būs grūtāk izmest no prāta.
-Ja tu jau saskatīji viņā vairāk mīnusus nekā plusus, tad ir vieglāk.
Klikšķis jeb apgaismība varētu būt tad, kad saproti, ka ar šo cilvēju tava nākotne nekad nebūs, tāda kā sākumā,kad šķita ka esi laimīga kopā, bet ja saproti, ka nēesi laimīga šajās attiecībās,nav vērts taisīt veltas ilūzijas.
Pārāk maz informācijas, lai konkrētāk pateiktu.

gandrīz gads un nav pārgājis, esmu jau pāris mēnešus citās attiecībās, bet domās tāpat tur. Nezinu, vai tas vispār kaut kad pāries, lai gan ar prātu saprotu, ka šis cilvēks blakus ir daudz vērtīgāks, emocionāli vairāk atbalsta, mīl, bet... bet tās domas iezogas katru dienu.

5 mēneši. Es sakārtoju savas domas un sapratu, ka nav vērts dzīvot pagātnē un gruzīties par kaut kādu idiotu, kuram neesmu vajadzīga, mocīt sevi ar bēdām un grimt dziļāk... Un, man tiešām izdevās tikt no tā ārā, diezgan ātri, vienas dienas laikā! Es biju viena un laimīga. Un pēc 2 mēnešiem jau satiku savu tagadējo

Bēdīgi, par tām jaunajām attiecībām un domām par bijušo. Man vīrs bija tas kurš bija galvenais iemesls pārtraukt kontaktu ar tā laika iepriekšejo, nebija nekas tur labi, un jā, atceros kādu laiku vēl par viņu piedomāju, bet tā kā tur bija toksiski, tad iegalvoju sev, ka nav vērts domāt, bēgt un labi tālu, joprojām tā domāju, šausmīgi, nekad tur negribētu vairs iekāpt. Savādāk būtu, ja būtu bijušas skaistas attiecības ar pozitīvām sajūtām un mīlestību un tad beigtos, visas cerības sabrūk, skaistais paliek atmiņā, tādā gadījumā var būt, ka no tām domām tik viegli aizbēgt nevar.

Es nesapratu īsti, Tev tagad vīrs, bet domā par toksisko Ex vai tagad šķiries no vīrs?

Es komentēju par pagātni, sen kā vairs ne pa vienu nedomāju, ar vīru izšķīros

Chikitita @ 17.01.2023 18:48

Es komentēju par pagātni, sen kā vairs ne pa vienu nedomāju, ar vīru izšķīros

Kāds bija iemesls šķirties no vīra? Dažreiz par to parunājot var nonākt pie kaut kādiem secinājumiem kāpēc ir grūtāk/vieglāk izmest no prāta

ja nav pirmā reize, un ja loģiski skatoties tas vīrietis nav bijis ideāls , pati neesi nožēlojama, tad būs diezgan ātri .

Oh damn, 12 gadi diskusijai :D

Nav 12 gadi diskusijai, izveidoju pirms 3 dienām, es esmu reģistrēta 2011.gadā

Ar vīru šķīršanās bija grūta, mēs bijām kopā 7 gadus, mēs izaugām kopā, bet katrs pa savam, bija strīdi, atšķirīgi uzskati un domāšana, ķīmija un jūtas bija pazudušas, bija pieradums. Pēc vīra satiku citu, mīlēju, viņš bija pilnīgi atšķirīgs no ex, man bija liela jūtu ķīmija, bet viņa nolūki nebija nopietni, aizgājam katrs uz savu pusi, man sāp, cenšos viņu aizmirst, bet katru vakaru domāju par viņu bet tikai bez ilūzijām, cerībām, domāju kāpēc mums nesanāca, kāpēc kļūdījos izvēloties viņu. Citreiz raudu, jo man ir žēl sevis, žel ka tik daudz sirds un savas labvēlības ieliku viņā un tāpēc ka pēc viņa ilgojos.