Karmas mācība

Man bija viens puisis, ilgu laiku, liela love šķita un taja laikā kad tikāmies, gribēju lai pazūd no manas dzīves, attiecībām nebija perspektīvas, es viņu ik pa laikam satiku, nejauši, uz ielas, kādā pasākumā, arī šķita ka tā ir zīme, bet nekā. Iepazinos ar vīru un pazuda arī viņš

Man bija tādas attiecības. Ilga kopumā 4mēnešus,paliku stāvoklī -mīlestība bija liela, pat ļoti. Ik reizi satiekot viņu joprojām ir tauriņi vēderā, bet.. mēs bijām mazi, daudz sūdu darījām - it kā,lai otram kaut ko pierādītu un sāpinātu. Tā joprojām 8gadus viņš neliekas mierā. Bet es. Nu jau šķiet divus gadus esmu “izaugusi” no šīm toksiskajām attiecībām,ka spēju pateikt nē, novilkt robežas.
Pirmo reizi lasot par karmiskajām attiecībām man burtiski kliegt gribējās par to,ka JĀĀĀ, tās ir mūsu. Diemžēl vai par laimi.

Man šķiet, ka autore un daļa te esošo meiteņu tādas pilnīgi normālas lietas uztver pārāk kosmiski un liktenīgi. Man liekas, ka lietām kurām jānotiek arī notiks. Un nav jāmeklē kaut kāda trešās dzīves karma šajā dzīvē. Izšķīrāties - tātad nesagāja. Mācies no tā, izdari secinājumus un dodies uz priekšu. Bet sēdēt un sev galvā tīt uz riņķi, ir liktenis / karma vai nav, ir ļoti bezjēdzīgi izsmelta enerģija. Latvija ir maza vieta. Tas, ka cilvēki atkal satiekas ir ok. Bet bieži mums savas neizsāpētās sajūtas gribas norakstīt uz kaut ko ārpasaulīgu, lai gan patiesībā lietas vienkārši notiek.
Un par to sevis celšanu saulē un ex fona - pieauguši cilvēki tā nedara. Zinu, daudziem riebjas savi ex un gribas redzēt, ka pašām iet daudz labāk kā otram. Hating other peoples lives does not make your life better.

Minēšu, ka pati ticu karmai. Bet vel vairāk es ticu liktenim. Tu satiec tos kurus jāsatiek tieši tajā brīdī, kurā viņus vajag satikt. Tu ej cauri tām pieredzēm, kurām vajag iziet, lai tu mācītos sevi, citus un dzīvi kopumā. Un kamēr tu nesasniedz kaut ko sev nepieciešamu caur šīm pieredzēm, nav iespējams būt tam, kam tev ir jābūt. Cilvēki iziet no citu cilvēku dzīvēm tieši tad, kad viņiem ir laiks iziet. Un katra šī iziešana ir pieredze, kas sagatavo nākamajam posmam.
Piemērs, ja man nebūtu bijis toxic ass attiecības pirms šīm, es mentāli vispār nebūtu gatava tam, kas man ir blakus tagad. Man šķiet, ja tu jebkuru situāciju uztver kā mācībvielu, tad tā dzīve kļūst mazliet skaidrāka.
Par karmu runājot, tad japiekrīt, ir instantā karma. Man arī. Tapēc bieži jāpiedomā, par ko iestāties un vai ir vērts to darīt. Bet labas lietas atmaksājas ļoti ātri, nesen tieši bija piemērs, ko varbūt varētu norakstīt uz sakritību, bet man vairāk šķiet, ka karmas darbiņš.
Tapēc dzīvojam to dzīvi nost un visu savu enerģiju veltam izaugsmei pašiem sev un tuvajiem. Kam būs jānotiek, notiks.

.Eksperte. @ 10.01.2023 19:15

Man šķiet, ka autore un daļa te esošo meiteņu tādas pilnīgi normālas lietas uztver pārāk kosmiski un liktenīgi. Man liekas, ka lietām kurām jānotiek arī notiks. Un nav jāmeklē kaut kāda trešās dzīves karma šajā dzīvē. Izšķīrāties - tātad nesagāja. Mācies no tā, izdari secinājumus un dodies uz priekšu. Bet sēdēt un sev galvā tīt uz riņķi, ir liktenis / karma vai nav, ir ļoti bezjēdzīgi izsmelta enerģija. Latvija ir maza vieta. Tas, ka cilvēki atkal satiekas ir ok. Bet bieži mums savas neizsāpētās sajūtas gribas norakstīt uz kaut ko ārpasaulīgu, lai gan patiesībā lietas vienkārši notiek.
Un par to sevis celšanu saulē un ex fona - pieauguši cilvēki tā nedara. Zinu, daudziem riebjas savi ex un gribas redzēt, ka pašām iet daudz labāk kā otram. Hating other peoples lives does not make your life better.

Dzirdēji Chikiitta? 😀Šoreiz mums ar Eksperti saskan viedoklis, par sevis celšanu augšā.

Sēžu un gaidu, kad karma paraus te dažus….. ilgi gaidu

.Eksperte. @ 10.01.2023 19:32

Minēšu, ka pati ticu karmai. Bet vel vairāk es ticu liktenim. Tu satiec tos kurus jāsatiek tieši tajā brīdī, kurā viņus vajag satikt. Tu ej cauri tām pieredzēm, kurām vajag iziet, lai tu mācītos sevi, citus un dzīvi kopumā. Un kamēr tu nesasniedz kaut ko sev nepieciešamu caur šīm pieredzēm, nav iespējams būt tam, kam tev ir jābūt. Cilvēki iziet no citu cilvēku dzīvēm tieši tad, kad viņiem ir laiks iziet. Un katra šī iziešana ir pieredze, kas sagatavo nākamajam posmam.
Piemērs, ja man nebūtu bijis toxic ass attiecības pirms šīm, es mentāli vispār nebūtu gatava tam, kas man ir blakus tagad. Man šķiet, ja tu jebkuru situāciju uztver kā mācībvielu, tad tā dzīve kļūst mazliet skaidrāka.
Par karmu runājot, tad japiekrīt, ir instantā karma. Man arī. Tapēc bieži jāpiedomā, par ko iestāties un vai ir vērts to darīt. Bet labas lietas atmaksājas ļoti ātri, nesen tieši bija piemērs, ko varbūt varētu norakstīt uz sakritību, bet man vairāk šķiet, ka karmas darbiņš.
Tapēc dzīvojam to dzīvi nost un visu savu enerģiju veltam izaugsmei pašiem sev un tuvajiem. Kam būs jānotiek, notiks.

Tas nozīmē, ka X cilvekam ir jasaslimst piemeram ar vēzi, un jabut tuvu navei, lai Viņš spētu novertēt dzivi.. Ka piemers.

Wordrobe666 @ 11.01.2023 00:10

Tas nozīmē, ka X cilvekam ir jasaslimst piemeram ar vēzi, un jabut tuvu navei, lai Viņš spētu novertēt dzivi.. Ka piemers.

Vienkārši ko?

Neesmu eksperts karmiskajām attiecībām, bet laikam esam vienā laivā un pēdējā laikā arī sanāk par šo prātot, forši, ka pacēli tēmu.
Pirmais pamatpunkts karmiskajām attiecībām, tās neizdosies, pat aiz visas degsme, mīlas un neizskaidrojamās ķīmijas, kas dullina galvu, bet šķēršļu ir pārāk daudz, lai būtu kopā.
Ja es pieskaitos pie šīm karmiskajām, tad varētu konkrēti pateikt, ko iemācijos no šīm attiecībām savā labā un neiemācījos citās
Dzīve ir nebeidzama spēle, kura ir jāspēlē un to var ietērpt dažādākos terminos - karmic relationship, twinflame uc., bet būtību at the end of the day tas nemaina, kā latvietis teiktu - vienkārši dzīvo.
Un tie, kas komentē, kam tic vai netic, tas ir pilnīgs bs, kas forumum ir jāpārstāj, ja kāds vēlas, lai "meklē trešās dzīves karma šajā dzīvē." Katrs, lai meklē atbildes saviem jautājumiem kā grib.

Most karmic relationships take a toxic turn and end up in separation. It is hardly ever seen that these relationships work. A karmic relationship is characterized by deep love and affection. Yet, they usually don't last and often leave the karmic partners emotionally exhausted and in deep pain.

Love love love even in all mess. And you just can't tell why)))))))

Varbūt neesmu asākais zīmulis penālī, bet kādi ir tie nepārvaramie šķēršļi, ja jau ir tāāāāda mīlestība?
Nav nosodījums, bet te jau sākas daiļdiršanas konkurss neko īsti nepasakot 😅

Varbūt neesmu asākais zīmulis penālī, bet kādi ir tie nepārvaramie šķēršļi, ja jau ir tāāāāda mīlestība?

No savas puses nevēlos ieslīgt detaļās par šķēršļiem, jo kā mēs visi labi zinām par nepatīkamām un personīgām lietām runāt ir grūti, taču ceru autorei pametu domu, ka nejūties šādi viena.

Domāt,ka ir kaut kas mistisks,kas ietekmē viņu dzīves ir vieglāk -nav jāuzņemas atbildība par savu dzīvi un kas jādara,lai mainītu lietas/notikumus savā dzīvē.

Un tie, kas komentē, kam tic vai netic, tas ir pilnīgs bs, kas forumum ir jāpārstāj, ja kāds vēlas, lai "meklē trešās dzīves karma šajā dzīvē." Katrs, lai meklē atbildes saviem jautājumiem kā grib.

Nu lai jau meklē. Man domāt, ka šī ir diskusija ar skatu uz tematu caur visām perspektīvām. Vai arī kļūdos un tomēr dažās diskusijās drīkst būt tikai tie, kuri ir līdzīgi domājoši.
Kaut kādā mērā es savas ex attiecības arī varētu pieskaitīt pie karmiskajām. Man gan netīk malt un prātot, ir ta vai nav, tapēc vienkārši no tā mācos un uztveru to kā vajadzīgu lietu pašai sev, lai augtu kā cilvēks. Bet nesaku, ka visiem tā jādzīvo un jādomā. :)

Vārdotāja @ 11.01.2023 00:02

Sēžu un gaidu, kad karma paraus te dažus….. ilgi gaidu

tā arī būs. Neviens nepaliek mūžīgi jauns. Daudzas ar gadiem paliek resnas, vīri aiziet pie jaunākām. Pilna LV ar tādām kas savu karmu jau dabūjušas.

TOPS @ 11.01.2023 10:45

tā arī būs. Neviens nepaliek mūžīgi jauns. Daudzas ar gadiem paliek resnas, vīri aiziet pie jaunākām. Pilna LV ar tādām kas savu karmu jau dabūjušas.

bet ir sajūta, ka ir cilvēki, kuriem viss iet kā pa sviestu un karma viņus neķer

Vārdotāja @ 11.01.2023 10:55

bet ir sajūta, ka ir cilvēki, kuriem viss iet kā pa sviestu un karma viņus neķer

tā tas ir.. Tātad izpelnījusies lai viss būtu ok. Nevis pēc cilvēku domām, bet pēc karmas likumiem

Viedokļi ir dažādi, tas ir labi, ir prieks, ka ir arī kāds, kas uzklausa , vai dalās līdzīgā pieredzē, vai ar kritiku, viss dzīvē ir vajadzīgs. Cenšos pati sevi izprast, kas notiek ar mani. Lielākoties dzīves pašas nozīmīgākās vērtības nāca ar viņu, plecu pie pleca. Domāju ka tas ir tas iemesls, kāpēc tā domāju un jūtos, mēs nepalikām, bet tas , kas veidoja mani palika, un tieši caur to es jūtu to sāpi. Manī bija tik neizskaidrojama liesmiņa, kuru es aizprojām mazliet sajūtu, pat ja nebija lemts, es ar to esmu samierinājusies. Nevēlētos vairs nekam tādam iet cauri, kad viņš bija nozudis , tad es to spēju aizmirst, bet kad sākām strādāt vienā vietā, tad ir tādas īpatnējas izjūtas, būtībā no zila gaisa, kā pirmajā reizē, kad pirmo reizi satikāmies. Brīnos kāpēc viņas tādas ir, it kā elektrizētos telpa, un pat neuzlūkotais skatiens censtos sasildīt pat ar sāpi. Godīgi, uzskatu ka manas jūtas ir iznīcinātas pret to cilvēku, bet tas , kas saveda mūs kopā, nebija tikai dullās izjūtas, jaunības trakums, vai rozā brilles, bet kas augstāks , nav jēgas prātot jā, bet tas prasīja pārāk daudz robežām pārkāpt pāri un tas atņēma tik daudz. Kā lai es no tā atbrīvojos? Ne visi sastopas ar tām karmiskajām attiecībām, bet tiešām neko tādu nepiedzīvot.

Jā, es tam ticu.
Ticu tam, ka katrs cilvēks dzīve kaut ko iemāca un katrs satiktais vīrietis Tev liek gatavoties tavam īstajam kā teikt iedod pieredzi.
Pašlaik mana dzīve ir tā ka jūtu mans bērna tēvs nav mans īstais un nebūs paredzēts uz visu dzīvi.
Bet es ticu , ka man viņu vajadzēja satikt , jo bija uzdevums no šim attiecībām radīt bernu , jo kā tevs vīns ir ideāls un viņam būs pilnīgi viss.
Daudz ko esmu iemācijusies un būšu gatava savam īstajam

Pat nezinu , vai tas bija tas īstais laiks, kad tieši tā tam bija jānotiek. Es pat neuzskatu, ka tur būtu bijusi tāda kā vilšanās, vai aizvainojums, jo starp mums nostājās tik daudzi , pat tie, kuri nekad nebija bijuši mūsu dzīvēs, viss notika tik dīvaini un pēkšņi abpusēji. Parasti jau ir tā, kad vai nu viens , vai nu otrs, bet ne jau uzreiz bez abu piekrišanas.

Man liekas, ka es lasu kaut kādu romānu brīžiem. It kā kaut kas top pateikts, tajā pat laikā nekas netop pateikts, tikai kaudze vārdu, kuriem nav tulkojuma, jo vienkārši tā doma tur tik tāla un dziļa un ņifiga nav saprotama cilvēkam, kas negrib arvērt astoņas savas čakras darba dienas rītā, lai vienkārši izprastu, kapēc tad šīs ir karmiskās attiecības.