Alkoholisms vai nē?

Jā, šis skaitās alkoholisms.

Lorra, pēc kā Tu spried, ka tas ir alkoholisms?

Renaate301 @ 10.12.2022 13:29

Lorra, pēc kā Tu spried, ka tas ir alkoholisms?

Kā jau autore minēja, ir nedēļas kad tādi vakari ir vairāki. Bieža alkohola lietošana jau vien norāda uz alkoholismu.

Alkoholisms vai tad nav tad, kad cilvēks nespēj vairs dzīvot bez devas?

Man liekas nav fakts, ka dažas reizes nedēļa uzreiz alkoholiķis. Ja vins nekādi nemainās, tas neitekmē viņa dzīves jomas un ir nedēļas kad tas ir tikai viens vakars tad man liekas vēl pāragri spriest. Tas skan, ka ir drusku par daudz, bet ar diagnozi es vēl nesteigtos…

Un vēl papildus jautājums, tas
Jums skiet ok? Vai ir tomēr jāsatraucas (ja uzskatat, ka tas ir alkoholisms)?

*ja uzskatas, ka nav alkoholisms

Man tas neskaitās alkoholisms. Mēdzu arī iedzert šampi vai kādu sidru katru nedēļas nogali (kādreiz kompānijā, kādreiz divatā ar vīru, kādreiz arī viena). Vasarā bija biežāk un vienu brīdi bija pat doma, vai tas ir ok? Tad vienkārši atteicos un pāris mēnešus mierīgi nelietoju (tā nebija problēma), bet saprotu, ja kāds cits uz to norādītu vai liktu atteikties es to uztvertu agresīvi un to nedarītu. Vienkārši pārbaudīju sevi un sapratu ka viss ok.
Bet alkoholisma jēdzienu un vārda uztveri jau mēram katrs pēc savas mērauklas. Tie, kas lieto ļoti maz vai nemaz viņiem iedzeršana katru nedēļas nogali jau skaitās alkoholisms. Tiem, kas iedzer biežāk, tiem alkoholisms skaitās, ja dzer katru vai katru otro dienu utt.

Nu tur tā lieta, ka es pati arī mēdzu iedzert kādu vīnu, šampi un ne tikai reizi nedēļā šad tad. Bet pārsvarā kopā ar kādu un varu to arī nedarīt. Bet šajā situācijā, esot runāts, ka tas īsti nepatīk (puisim, protams šis viss netraucē, bet draudzenei nepatīk, jo piem. pedējā laikā brīvdienas nekadas, jo otraja rita grib izguleties). bet var redzēt, ka puisis bez vismaz vienas reizes nedēļā dzeršanas nevar. Pie tam ne jau par vieglo alko iet runa, bet par stipro- rums, džins.
Net droši vien tā arī ir- katram vairāk jo savas prizmas jāskatās. Ja tas netraucē, tad ir ok, ja traucē, tad jādomā risinājumi.

Domāju, ka 0,5l stiprā alkohola ir ļoti daudz. Var rasties pieradums, atkarība. Iespējams, sāks dzert vēl vairāk. Narkologs Jānis Strazdiņš ir teicis, ka latviešiem alkoholisms ir gēnos un ka to iepriekš nevar pateikt, kurš iedzērājs kļūs un kurš nekļūs par alkoholiķi. Bet fakts, ka no alkoholisma nevar izārstēties. Ar laiku var sākties nopietnas problēmas ar veselību.
Jautājums: kāpēc viņš dzer? Ir kaut kāds liels stress, no kā atbrīvojas iedzerot?

Darbam netraucējot, izturēšanās arī nemainās (ne pirms, ne lietošanas laikā, ne pēc).

Šis, manuprāt, arī ir svarīgākais. Nemeklē problēmu / kašķi, kur tas nav.

Dzeršana vienatnē un stiprie dzērieni vienkārši nešķiet ok.

Vai cilvēks, kas katras brīvdienas sestdien, svētdien - apzināti piedzeras ir alkoholiķis ? Visas brīvdienas mēnesī, pajiet dzerot,lai apzināti piedzērtos.☹
Un darba dienas pajiet iedzerot 1-2 alus pudeles.(nepiedzeroties)

Lorra @ 10.12.2022 15:36

Dzeršana vienatnē un stiprie dzērieni vienkārši nešķiet ok.

Regulāras Dzeršanas draugu kompānijas arī nešķiet. OK.

Alkoholisms ir nekontrolējama tieksme dzert. Ja cilvēks nespēj iedomāties videospēles vai jebkādu citu laika pavadīšanu bez alkohola, tas norāda, ka lēnā garā atkarība sāk jau formēties. Pēc ASV alkoholisma institūta datiem, vīriešiem smaga dzeršana skaitās vairāk kā 14 alkohola vienības nedēļā.

Ja gribās iedzert katru vakaru, tad tas ir alkoholisms. Saku no pieredzes. Šobrīd ārstējos un paralēli dzeru faccex, lai noturētos vakaros bez vīna. Paldies dievam atjēdzos, ka reāli ja tā turpināšu, tad nodzeršu gan savu veselību, gan darbu. Elle ir alkoholisms.

amoreamore @ 10.12.2022 14:01

Alkoholisms vai tad nav tad, kad cilvēks nespēj vairs dzīvot bez devas?

Tā jau ir 2. stadijas beigu fāze. Ka slimnieks gribētu nedzert, bet nespēj. Ka deva vajadzīga, lai vispār normāli justos. Paģiras tad jau parasti ir pazudušas un raksturīgi ir tā dēvētie zapoji. Pēc tam seko 3. stadija, kas ir garantēta degradācija. Tad deva ir vienīgā vajadzība, vienīgā motivācija vispār kaut kur iet un kaut ko darīt. Raksturīgi, ka šajā fāzē vajag ļoti, ļoti maz alko, burtiski kaut ķobīti stiprā alko vai pudelīti alus. Novērot var pie bomžiem - viņiem vairs nevajag daudz.
Autores draugs vēl ir tolerēšanas fāzē, tb var izdzert daudz un abstinences sindroms nav traucējošs. Problēma ir tur, ka alkoholisms vienmēr progresē, ja vien nepātrauc to lietot pavisam - nekad un necik.