Bakalauru un maģistru arī sāku rakstīt decembrī, bet īsti nestresoju, jo likās, ka laika vēl ir pietiekami. Turklāt es arī esmu cilvēks, kurš, ja nejūt, ka deg pakaļa, nestrādā dikti aktīvi. Stresiņš sākās martā. Mana taktika ar darbiem ir tāda, ka es lappušu skaitu, kam jābūt darbā, izdalu ar nedēļu skaitu, iegūstot to skaitu, kas man ir jāuzraksta šajā laika posmā, lai bez stresa pēc tam visu paveiktu. Ar vadītāju sazinājos regulāri, lai nav tā, ka pēdējā brīdī uzkrītu kā sniegs uz galvas. Tā ir cieņa pret cilvēku, jo pasniedzējiem tomēr arī ir sava dzīve, ģimene un citas lietas, ko darīt, tāpēc sūtīt pēdējā brīdī darbu ir nelietīgi.