Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Emocijas

 
Reitings 9
Reģ: 09.06.2022
Sveikas! Esmu augusi ģimenē, kurā nav pieņemts mīļoties, stāstīt savus pārdzīvojumus, problēmas utt. Tagad man ir 23 un es jūtos kā dzīvs mironis, jo es apslāpēju visas savas negatīvās emocijas. Daudziem tas var izklausīties forši, ka cilvēks visu laiku smaida, nekad nav bēdīgs, dusmīgs utt., bet man tas šķiet slimi. Negatīvas emocijas arī ir vajadzīgas, bet es visu laiku smaidu, lai tikai neviens nepieķertu, ka ir kaut kas slikti, nejūtos īsta. Ko jūs par šo domājat?
01.12.2022 00:05 |
 
Autorizēts lietotājsPatīk
Reitings 2134
Reģ: 02.01.2022
Es domāju, ka tas nekas labs nav. Daļēji man ir tāpat, jo līdzīgs scenārijs augot ģimenē. Nedod Dievs parādīsi, ka esi dusmīga vai apvainojusies, sev liksies visbriesmīgākais cilvēks uz planētas. Pati mocīšos, ka tik otram viss labi.
Es iesaku iet uz terapiju. To nevar tā vienkārši apturēt vienā dienā. Vai arī tev ļooooooti jāgrib pašai ar sevi strādāt, taču tāpat tu sev nekad neuzdosi pareizos jautājumus un nenonàksi pie tām atbildēm, kuras vajag tev pašai.
01.12.2022 06:26 |
 
Reitings 1594
Reģ: 19.05.2016
toxic positivity
01.12.2022 09:15 |
 
Reitings 753
Reģ: 14.12.2019
Tā nav ģimenes vaina, tā ir tevis pašas īpatnība. Padomijā lielākajā daļā ģimeņu nemīļojās un nediskutēja par pārdzīvojumiem, par disciplīnu skolās varat pajautāt saviem vecākiem, nevis psiiiihologs, bet ar lineālu pa pieri, nekāds pozitīvisma un tizla dežūramaidiņa cilvēks padomju pilsonis vidējais nebija, drīzāk skarbs un pēc mūsdienu Eiropas standartiem nepieklājīgs. Tev tieši ir pozitīvisma problēma. Ej uz terapiju, ja pati netiec galā.
01.12.2022 10:12 |
 
Reitings 312
Reģ: 24.09.2015
Es arī visu laiku esmu pozitīva un labā omā, bet es arī galīgi nejūtos par to slikti.
01.12.2022 10:21 |
 
Autorizēts lietotājsPatīk
Reitings 2134
Reģ: 02.01.2022
Miuce @ 01.12.2022 10:12
Tā nav ģimenes vaina, tā ir tevis pašas īpatnība. Padomijā lielākajā daļā ģimeņu nemīļojās un nediskutēja par pārdzīvojumiem, par disciplīnu skolās varat pajautāt saviem vecākiem, nevis psiiiihologs, bet ar lineālu pa pieri, nekāds pozitīvisma un tizla dežūramaidiņa cilvēks padomju pilsonis vidējais nebija, drīzāk skarbs un pēc mūsdienu Eiropas standartiem nepieklājīgs. Tev tieši ir pozitīvisma problēma. Ej uz terapiju, ja pati netiec galā.

Paskaties par kādiem riebekļiem tie padomijas cilvēki izauguši. Tādi, kuri nespēj par lietām runāt un kuri nespēj iemācīt apstrādāt emocijas. Nenīdēt, nerunāt, nebesīties, neskumt - tāds dzīves moto. Visu mūžu cietēju lomā, bet tēlot, ka viss ir kārtībā. Bet laimes kā nav tā nav. Tikai - kā ir tā jādzīvo. Tādi kā nolemtie.
01.12.2022 11:11 |
 
Reitings 1821
Reģ: 27.04.2022
Atļaujies būt neapmierināta, dusmīga, vai nokaitināta, tev nav jājūtas slikti par negatīvām emocijām, kas neatbilst pozitīvajām.
Tev ir bailes no apkārtējo vērtējuma, skatieniem, un jautājumiem, kuri tiks vērsti tava virzienā.
01.12.2022 12:47 |
 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Dzhila @ 01.12.2022 10:21
Es arī visu laiku esmu pozitīva un labā omā, bet es arī galīgi nejūtos par to slikti.

Tu tiešām visu laiku tāda esi? Ja tā tad jau viss forši, ja patiesībā apakšā kaut kas besī, tad jāpadomā dziļāk
01.12.2022 12:52 |
 
Reitings 95
Reģ: 05.11.2022
No tēmas vien neko daudz nepateiksi. Kādās situācijās Tu neizrādi emocijas? Man tieši pretēji šķiet, ka mūsdienās cilvēki par daudz gāž savas personīgās emocijas pār citu galvām, pilnīgi nevietā. Īpaši to novēroju darbā (gan ar kolēģiem, gan klientiem). Protams, ja (metaforiski runājot) Tu uzzini, ka Tev ir vēzis, un pat vīram to nesaki, tas jau ir patoloģiski. Jautājums arī, vai Tu vienkārši ''neizrādi'' negatīvas emocijas, vai arī vienmēr esi uzspēlēti pozitīva, kas jau ir kaut kas cits.
01.12.2022 13:38 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!