Sveikas dāmas!
Šad un tad jau ir redzēta analīze par šo tēmu, tomēr domāju, ka neskādēs arī mans pieredzes stāsts, kuru varēsim attīstīt arī tālākā diskusijā.
Dažus gadus atpakaļ man bija tā laime būt kopā ar stipri vecāku puisi - man 29, viņam 67.
Uzreiz teikšu - tās bija vienas no skaistākajām attiecībām, kādas man bijušas. Tajās viss bija tīri, patiesi, romantiski. Puisis bija dzīves rūdīts, ar lielu pieredzi, uzreiz saprot, kur un kā ir jāappuišo meitene, kā jālutina. Ziedus saņēmu katru nedēļu, kafija un šampānietis gultā - ikdiena. Kopā gājām vannā, uz muzejiem, teātri, hokeju. Ar šādu cilvēku ir bauda sarunāties - viņš var pastāstīt ar zināmu nostaļģiju par skaistajiem padomju laikiem, par savām armijas gaitām Habarovskā, kā braukuši bērnībā uz Krimu, Baku, Maskavu, kāda izskatijās viņa bērnības Rīga pagājušā gadsimta 60-tajos, kā strādājis mopēdu fabrikā pie Gaisa tilta.
Arī sadzīviski bija ļoti ērti. Viņš dzīvo sociālajā mājā, kas paredzēta senioriem, ir stabila pensija, mums vienmēr bija daudz brīvā laika. Ar vilcienu braucām uz Siguldu, apmeklējām ēdnīcas. Ļoti romantiska bija nedēļa Līgatnes sanatorijā, kur mīļotais izmantoja senioru programmu, un arī es varēju izbaudīt dažādas procedūras. Tas bija ļoti skaists laiks.
Protams, kā katrās attiecībās ir arī sava garoziņa, taču tieši tā ir lielā attiecību māksla - pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, mīlēt par spīti visam. Jā arī mūsu attiecībās bija lietas, kuras nedaudz mulsināja tieši gadu starpības dēļ - visur pārvietojāmies lēni, jo viņš nedaudz pieklibo, locītavas un kauli vairs nav pirmā asuma, bieži pasēdējām uz soliņa.
Gultā viss bija fantastiski, taču arī ir nianses - nav pierasts, ka āda ir sačervelējusies uz dibena un tā kā karājas, kāju vēnas izspiedušās. Laikam visnepatīkamākais man parasti bija no rīta redzēt viņa protēzēs stikla glāzē, bet, kā jau minēju - ir jāmāk pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Ļoti labi jutos arī viņa tuvinieku saeimē - bieži braucām pie viņa mazbērniem, no kuriem vecākā mazmeita jau studē, bet jaunākie nesen uzsākuši skolas gaitas.
Mans secinājums bija, ka 38 gadu starpība ir pat ļoti normāli. 40+, iespējams, tiešām jau būtu nedaudz par daudz, bet līdz 40 ir forši, neredzu problēmu.
Kāda ir jūsu pieredze?
554
