Robeža darbs&privātā dzīve

Es domāju, ka droši vien Tu pati apzinies kā novilkt tās robežas. Vienkārši tas ir bailīgi, pateikt kādam nē, vai arbildēt asāk, nepaskaidrojot līdz pēdējam sīkumam, kāpēc Tev kaut kam nav laika. Man pašai ar to ir grūti. Bet, ko esmu iemācījusies - paliek daudz, daudz, vieglāk ja sāc likt sevi kā prioritāti. Un kā izrādās arī komunikācija ar citiem paliek vieglāka, attiecības labākas.
Mēģini sākt ar maziem solīšiem :) Atsaki kādu mazu lietiņu, neatbildi kādam pēc darba laika, lēnām iezīmē tās robežas ar vien stingrākas un viss būs kārtībā!

Man tas nāca ar laiku. Agrāk arī par visu stresoju, gribēju izdarīt visu maksimāli labi, ātri, paliku ilgāk utt. Jāsaprot, ka darbs nav visa dzīve. Tas ir tikai naudas avots. Un jā, šī apziņa nāca ar laiku. Es pat teiktu ar gadiem. Vispār pieaugot pārliecinātībai par sevi, savu vērtību kā labam un profesionālam darbiniekam, attiecīgi samazinājās arī mana vēlme kaut kur skriet, kaut ko pierādīt citiem, cik labs darbinieks esmu un cik daudz varu izdarīt. Tas rezultējās ar stresa samazināšanos kopumā, mierīgu situāciju pieņemšanu.
Piemēram, ja darba apjoms liels. Agrāk es noteikti paliktu ilgāk (lai arī par to nemaksā), lai tikai visu izdarītu, būtu labai priekšniecības acīs, tas nekas, ka rezultātā man ir mazāk laika sev un ģimenei. Tagad, pat ja darba apjoms tik pat liels, mierīgi izvirzu prioritātes (manā gadījumā tas ir tas, kas tiešā veidā ietekmē tirdzniecību), noskaidroju no vadības, kas viņiem vajadzīgs primāri un uzreiz arī informēju, ka tas un tas būs izdarīts tad un tad. Viss. Strādāju savā tempā. Es saprotu, ka mana darba kvalitāte un temps objektīvi ir gana labs, ilgāk par darba laiku vairs arī neaizkavējos. Aizejot no darba par to nedomāju.
Cik ilgi tu esi šajā darbā? Vai jūties vērtīga kā darbinieks? Vai ir kāds konkrēts pienākums, kas tevi dzen stresā?

Atceries, ka darbam tu nerūpi tā kā darbs rūp tev. Tavam darba devējam galva nesāp, ja tu darba dēļ naktīs neguli un brīvdienās nevari atpūsties. Ja vairs nespēsi, tevi bez nekādām emocijām nomainīs pret citu darbinieku. Vienkārši padomā, vai tiešām nepieciešams tā iespringt par vietu, kur tu esi vajadzīga tikai tikmēr, kamēr sniedz pienesumu.

Savā jomā jūtos pārliecināta, savi 12 gadi pavadīti nozarē. Varbūt šis pārmaiņu laiks padara cilvēkus stresainākus, bet pēdējā laikā parādās kaut kādi pēkšņi papildu pienākumi, ko neviens cits nevēlas veikt, bet es atteikt nedrīkstu - vadības rīkojums un punkts, tad brīvdienā iepriekš nesaskaņojot ieraksta grafikā aizvietošanu, kas nav apspriežama, kaut kādi komentāri, ka darbs pirmajā vietā, replikas, mistiskas it kā sūdzības, kuru pamatojums un izcelsme nav zināma, taču ir kā pietiekams iemesls, lai uzcītīgus un cilvēkus ar paaugstinātu atbildības sajūtu pazeminātu amatā vai apkrautu ar darbiem audzināšanas nolūkos.
Es zinu, ka darbs daudzos kā lielos, tā mazos kolektīvos nav medus maize un jebkurā vietā būs savi izaicinājumi un pārbaudījumi. Paldies Minelūše par tik trāpīgo komentāru, 👍 to ir vērts saglabāt un ik pa laikam pārlasīt, jo tā arī ir - nevienam es tur neesmu svarīga un nevienam manis dēļ galva nesāp. Svarīgs ir kadrs, kas mana vietā varētu būt jebkurš.

Leta @ 04.10.2022 09:45

Savā jomā jūtos pārliecināta, savi 12 gadi pavadīti nozarē. Varbūt šis pārmaiņu laiks padara cilvēkus stresainākus, bet pēdējā laikā parādās kaut kādi pēkšņi papildu pienākumi, ko neviens cits nevēlas veikt, bet es atteikt nedrīkstu - vadības rīkojums un punkts, tad brīvdienā iepriekš nesaskaņojot ieraksta grafikā aizvietošanu, kas nav apspriežama, kaut kādi komentāri, ka darbs pirmajā vietā, replikas, mistiskas it kā sūdzības, kuru pamatojums un izcelsme nav zināma, taču ir kā pietiekams iemesls, lai uzcītīgus un cilvēkus ar paaugstinātu atbildības sajūtu pazeminātu amatā vai apkrautu ar darbiem audzināšanas nolūkos.
Es zinu, ka darbs daudzos kā lielos, tā mazos kolektīvos nav medus maize un jebkurā vietā būs savi izaicinājumi un pārbaudījumi. Paldies Minelūše par tik trāpīgo komentāru, ? to ir vērts saglabāt un ik pa laikam pārlasīt, jo tā arī ir - nevienam es tur neesmu svarīga un nevienam manis dēļ galva nesāp. Svarīgs ir kadrs, kas mana vietā varētu būt jebkurš.

Izklausās, ka tiešām tu varētu mēģināt lēnām ieviest tādu stingrāku nostāju par visu.
Labiem cilvēkiem parasti liekas, ka citi taču arī ir labi cilvēki un labi izturās pret pārējiem, novērtē ieguldījumu, attieksmi. Bet tā nav. :D Tas ir f-ing skarbi, bet labus cilvēkus rēali izmanto. Protams, ne visi, bet lieli bosi darbavietās ļoooti bieži izmanto strādīgos un jaukos.
Mēģini sākt vairāk pastāvēt par sevi :)