Vai ticat, gribat ticēt monogāmijai?

Ticu. Nu jau ar trešo, bet joprojām ticu :D
Bet man liekas, ka jo vēlāk saiet kopā, jo lielāka ticamība.
Bet šobrīd jūtos baigi forši. Saprotu kāpēc man bija tās iepriekšējās kopdzīves. Tāpēc lai saprastu, ka ir ari foršāki vīrieši pasaulē. Bija jāiziet tam cauri, lai novērtētu tagadējo.

Ticu, ja cilvēks ir satikts jau saprātīgā vecumā un attiecību attīstība ir notikusi, tāpēc, ka ir labi , nevis tāpēc, ka vajag.

Ticu. Ja abi cilvēki ir ar tādu vēlmi tad tas ir iespējams.
Bet ir arī cilvēki kuri nevar būt monogāmi. Ja gribi esi poligāms, bet tad atrodi partnerus kas šo atbalsta, vai arī neizliecies un nestāsti ka vīrieši tā ir ieprogramēti ka gribas vairākas , vai normāli ka gribas vairākus vīriešus jo viens ir seksam otrs naudai.

Bet šobrīd jūtos baigi forši. Saprotu kāpēc man bija tās iepriekšējās kopdzīves. Tāpēc lai saprastu, ka ir ari foršāki vīrieši pasaulē. Bija jāiziet tam cauri, lai novērtētu tagadējo.

Drīz būs klāt BlackPill ar tekstiem, ka sievietes jaunību notriec ar sliktajiem zēniem 😀

Kā kurš cilvēks, ir tādi, kas paši zina, ka nekad nebūs monogāmi un nevar iztēloties dzīvi ar vienu cilvēku un tad ir tādi, kas tieši to meklē - otro pusi uz visiem laikiem.
Vēl arī jāpaveicas satikt kādu, ar kuru ir pietiekami labi un saskanīgi

Īstenībā man liekas, ka tā ir tēma par kuru nemaz nav vērts domāt. Nekas nemainīsies vai cilvēks nolems - es būšu vai nebūšu monogāms, viss atkarīgs no tā, ko satiekam, ar ko esam kopā. Ja satiec lielisku cilvēku, bez kura nevar iedomātie savu dzīvi, tad kāpēc kaut ko mainīt?
Vai arī, ja ar jau 5to partenri īsti nesaskan, nav jau jāpaliek kopā tāpēc, ka tici monogāmijai

Vēl arī jāpaveicas satikt kādu, ar kuru ir pietiekami labi un saskanīgi

Es pazīstu vīrieti. Ir ģimene, liek fb laimīgas kopbildes, pēc komentāriem var spriest, ka ari ikdienā ir radijis laimīgas, saskanīgas ģimenes tēlu. Ari sieva izskatas laimīga utt. Smuka, jauna. Brauc ceļojumos, ikdienu pavada kopā. Bet zinu, ka vīrietis darba laikā, pēc darba satiekas seksam ar citām. Joprojām sēž oho el vē un medī :D Pat bildi ielicis. Kad toreiz jautāju kas par lietu. It kā jau viss ok. Bet prasas kaut kādu ekšenu. Mēs kad iepazināmies nezināju, ka precēts, to tikai pēc tam uzzināju. Biju brīva, nemeklēju nopietnas attiecības un pārāk neiedziļinājos, vēlāk kad sāku jautāt ko tāds tramīgs un tik pa viesnīcām grib un brīvdienās vienmēr aizņemts, atzinās, ka precēts :D Tā kā laikam tā tāda suga. Neatkarīgi no tā cik saskanīga un laimīga ģimene...

Drīz būs klāt BlackPill ar tekstiem, ka sievietes jaunību notriec ar sliktajiem zēniem 😀

Nav obligāti ar sliktajiem zēniem. Vienkārši jaunībā cita dzīves pieredze (vai tās neesamība patiesībā), jaunības ambīcijas, nespēja novērtēt kas ir ģimene utt. Katrs grib tā kā viņš grib, neprot pielāgoties, otru pieņemt tāds kāds ir utt. Un tas acīmredzot sāk radīt pārpratumus. It kā liekas viss baigi ok, pat nesaproti, ka tas otrs jūtas varbūt apspiests, nenovērtēts, nesaprasts. Un tā rodas tie teksti, ka mums taču viss bija baigi ok. Vai tiešām? Un nejau vienmēr kāds vainīgs. Vienkārši jaunības stulbums. Reizēm atkal vienkārši nesaproti, ka tas kas tev ir nav normāli. Ciet. Pieņem. Līdz satiec īsto un novērtē. Nebūtu iepriekšējā pieredze kā mēs zinātu, ka tagad ir labi? Ja nekad nav bijis slikti?