Iesniedzu atlūgumu un nožēloju

Jā, ir bijis, turklāt ļoti nesen. Jau vairākas reizes esmu rakstījusi šeit, ka jaunajā darbā nepatika kolektīvs, atmosfēra, pienākumi, bet sākumā domāju, ka nekas traks, ka gan ar laiku pieradīšu. Kad pēc laiciņa sapratu, ka uz darbu eju ar riebumu un no rītiem negribas celties no gultas, izlēmu, ka tas darbs nav mans un ka nespēšu tur strādāt. Turklāt darbs, no kura biju aizgājusi, man patika, kaut arī tur ir vairāk pienākumu, prasa vairāk zināšanu un laika, turklāt alga ir tāda, kāda ir, bet sapratu, ka mani uz turieni velk. Katru dienu sēdēju jaunajā darbā un ilgojos pēc vecā darba, salīdzināju kolektīvus.
Vienu rītu pamodos un sapratu, ka vairāk nevaru. Aizgāju uz veco darbu pie priekšnieka, pateicu, ka esmu pārdomājusi un vēlos atpakaļ. Biju jau uzrakstījusi atlūgumu, bet priekšnieks pušu plēsdamies izgāja visus birokrātiskos ceļus, lai varētu mani pieņemt atpakaļ. Par to esmu viņam bezgala pateicīga. Jā, kolēģu priekšā bija neērti, sajūta, ka esmu parādījusi savu vājumu, bet tāda ir dzīve. Kamēr neesi pamēģinājis izkāpt no sava komforta zonas, nezini, cik labi vai slikti ir ārpusē.
Kad nostrādāju pēdējo dienu jaunajā darbā, gāju laukā no biroja palēkdamies.
Kāpēc tu domā, ka neiejutīsies? Vai esi jau uzsākusi tur strādāt?

TimeToDream @ 29.09.2022 23:48

Jā, ir bijis, turklāt ļoti nesen. Jau vairākas reizes esmu rakstījusi šeit, ka jaunajā darbā nepatika kolektīvs, atmosfēra, pienākumi, bet sākumā domāju, ka nekas traks, ka gan ar laiku pieradīšu. Kad pēc laiciņa sapratu, ka uz darbu eju ar riebumu un no rītiem negribas celties no gultas, izlēmu, ka tas darbs nav mans un ka nespēšu tur strādāt. Turklāt darbs, no kura biju aizgājusi, man patika, kaut arī tur ir vairāk pienākumu, prasa vairāk zināšanu un laika, turklāt alga ir tāda, kāda ir, bet sapratu, ka mani uz turieni velk. Katru dienu sēdēju jaunajā darbā un ilgojos pēc vecā darba, salīdzināju kolektīvus.
Vienu rītu pamodos un sapratu, ka vairāk nevaru. Aizgāju uz veco darbu pie priekšnieka, pateicu, ka esmu pārdomājusi un vēlos atpakaļ. Biju jau uzrakstījusi atlūgumu, bet priekšnieks pušu plēsdamies izgāja visus birokrātiskos ceļus, lai varētu mani pieņemt atpakaļ. Par to esmu viņam bezgala pateicīga. Jā, kolēģu priekšā bija neērti, sajūta, ka esmu parādījusi savu vājumu, bet tāda ir dzīve. Kamēr neesi pamēģinājis izkāpt no sava komforta zonas, nezini, cik labi vai slikti ir ārpusē.
Kad nostrādāju pēdējo dienu jaunajā darbā, gāju laukā no biroja palēkdamies.
Kāpēc tu domā, ka neiejutīsies? Vai esi jau uzsākusi tur strādāt?

Neesmu vēl uzsākusi jaunajā darbā. Vienkārši bailes no nezināmā.

Nē, nekad tā nav bijis.
Tev bija iemesls, kāpēc iesniedzi atlūgumu. Nevajag baidīties no visa jaunā, nezināmā, jo bieži vien jaunais darbs ir labāks par veco.

Tas ir tikai normāli, ka ir bail no nezināmā. Vienmēr ir domas par to, ka var neizdoties, ka nespēsi, bet jāmāk tās nolikt malā. Kamēr nepastrādāsi, nezināsi, vai tu tur paliksi. Pat ja nepatiks, tad vienmēr var nomainīt darbu, tev nav jāpaliek tur līdz mūža beigām.
Tas ir viens no taviem pirmajiem darbiem?