Kā jūs reaģējat uz kļūdām darbā? Pārdzīvojat vai uzskatāt, ka darbs ir tikai darbs? Vai bieži sanāk kļūdīties?
Man ir grūti pieņemt, ka esmu kļūdījusies, liekas, ka esmu parādījusi sevi no sliktākās puses, slikti strādāju utt. Nesen uzsāku strādāt jaunā darbā, bet šodien pieļāvu stulbu kļūdu, kuras varēja arī nebūt. Protams, arī ikdienā bija kaut kādi sīkumi, bet šoreiz kļūda bija nedaudz nopietnāka. Kolēģe un priekšniece sadusmojās, nedaudz pacēla balsi, kā dēļ bija vēl nepatīkamāk. Protams, kļūdu izlaboju, ņēmu vērā, bet ir tās domas, ka neparādu sevi pietiekami labi, varbūt izrādu pārāk maz iniciatīvas, kaut ko daru ne tā, lēni mācos utt. Ar prātu saprotu, ka nav jau tik slikti, sākums ir sākums, visiem gadās, pati cenšos, uzdodu jautājumus, bet vēlos iemācīties visu neņemt tik ļoti pie sirds. Iepriekšējā darba vietā par mani bija ļoti labas atsauksmes, spēju ātri visu darīt, plānot, komunicēt, kaut arī pienākumi bija sarežģītāki.
Protams, ar laiku viss būs labi, iemācīšos, bet šobrīd galvenās bažas ir par to, lai turpmāk varu parādīt sevi no labākās puses un lai man nepasaka "uz redzēšanos" pēc pārbaudes laika.
Ko vēlos? Jūsu pieredzes stāstus, kādu mierinošu vārdu un vienkārši izkratīju sirdi.
1318
