Ne šī pasaule

Esmu piedzīvojusi 3x miega paralīzi, un divas reizes no tām redzēju un jutu kādu citu blakām, nekas patīkams tas nav.
Ir bijuši sapņi kur sarunājos ar kādu aizgājēju un jautāju par dzīvi “tur augšā”, ir man stāstīts par mūsu nākotni, par bērniem kas būs vai nebūs u.t.t. Bija sapnis, kad atrodu savu pazudušo kaķi un pieceļoties uzreiz tajā dienā tiešām atradu. (Vēl šādas tādas lietas nosapņotas un piepildījušās).
Visi manā ģimenē ir piedzīvojuši kādu mistisku gadījumu, redzējuši kādu rēgu, vai dzirdējuši soļus mājās kad neviena nav. Ticu, ticu tam visam. Nebūtu piedzīvots, iespējams neticētu.

Jūsu dzīvē ir noticis kāds gadījums mistisks, vai kāds sapnis dīvains piepildījies?

Šis notiek regulāri, protams, izspaužas ikdienas sīkumos. Varu nosapņot sapni par cilvēku kuru 6 gadus neesmu satikusi un nākamjā dienā nejauši satikt. Zināt, kad draugs brauks mājās no komandējuma pirms viņš man to ir pateicis un pats uzzinājis iepriekšējā dienā. Jūtu ka šodien saņemšu ilgi gaidītu epastu un to saņemu, jo tā nosapņoju. Nezinu kā to nosaukt, bet forši.
Domāju man ir priekšnojauta, agrāk, dažkārt zināju, ka bijušajam draugam uzraksta cita vai bijusī vai viņš 100% melo utt. Un tad parunājot vai paskatoties telefonā - izrādās taisnība.
Ticu citiem spēkiem, mistikai, bet pati tā tieši ar to neesmu saskārusies.

Esmu piedzīvojusi klīnisko nāvi. Tagad esmu pārliecināta, ka pastāv kaut kas pārpasaulīgs un neviens man neiestāstīs pretējo.

Ak vēl un vēl kas…varu iedomaties par kaut ko un tas piepildīsies. Reti, bet ir. Braucu mašīnā un iedomājos par dziesmu kuru neesmu reāli dzirdējusi 2 gadus un nākamā dziesma kas skan pa radio ir tieši tā. Iedomājos par konkrētu cilvēku kuru neesmu redzējusi vismaz 4 gadus un pēc 5min viņš man paiet garām.u.t.t. ( šis tāds mazs ieskats 😁).

nope neticu ne dievam, ne spokiem, ne sapņiem, ne mistiskiem notikumiem.
Cilvēka smadzenēm patīk izspēlēt jokus-mandelas efekts, de javu utt.
Dažkārt redzu savu mirušo vecmāmiņu sapņos, pēc ticējumiem sanāk ka kāds ģimenē nomirs vai uz to pusi. Bet nē tā nav, vienkārši bieži domāju par viņu.
Vienīgais gan tāds dīvains notikums bija- vecmamma bija slimnīcā smagā stāvoklī. Es iededzu sveci un man likās ka nevaru paelpot jo tai svecai riebīgi dūmi un jātaisa vaļā logs. Pēc 30 min zvanīja ka vecmamma nomira no plaušu tūskas, bijis grūti elpot utt. Varbūt sagadīšanās, varbūt emociju iespaidā, jo zināju ka viņai grūti un tāpēc tā, varbūt kaut kas mūs saistīja dziļāk.
Lai nu kā, lai katrs tic kam grib, ja tas palīdz dzīvot un neuzspiež to citiem.

Esmu piedzīvojusi klīnisko nāvi. Tagad esmu pārliecināta, ka pastāv kaut kas pārpasaulīgs un neviens man neiestāstīs pretējo.

Kas tieši tev lika sākt ticēt tam ka ir kaut kas pārpasaulīgs? Kaut ko redzēji? Vai tas ka tevi atgrieza pie dzīvības?

O jā, ar sapņiem ir regulāri, kad kaut ko nosapņoju, tad pēc kāda laika tā pati situācija un tie paši vārdi, pilnīgi ir tā, ka zinu, ko otrs cilvēks teiks, jo esmu to nosapņojusi.
Vienreiz bija atgadījums, to visspilgtāk atceros, bija vasara, logs stāvēja vaļā, ielidoja putns dzīvoklī, un negribēja lidot ārā, ilgi tusējās man pa dzīvokli, līdz beidzot pats izlidoja. Nākošajā nedēļā uzzināju, ka esmu stāvoklī. 😁

Jā, šad un tad ir tā jocīgā sajūta kā stresiņš jeb intuīcija, tad zinu, ka kaut kad kaut kas nelāgs notiks.
No spilgtākajiem - esmu saņēmusi konkrētu naudas summu par kādu domāju 5min atpakaļ ''no zila gaisa'', ja tā var teikt.
Agrāk bieži iedomājos par cilvēku un saņēmu ziņu vai zvanu, tas vienu brīdi bija ļooti bieži un tas tomēr nebija viens un tas pats cilvēks.
Esmu kristiete, tāpēc spokiem ,mistikām neticu. Bet ticu, ka katrs no mums kko tādu ''jocīgu'' ir piedzīvojis, atliek vien izdomāt, kam ticēt - dievam, eņģeļiem, sakritībām, visumam, kosmosam, deja vu un pārējiem zvēriem, bet negribētos domāt, ka tas ir noteicošais.

Ja runa par sapmniem.
Man pedejais sapnis bija, ka es LV aizstavu, ar automatu krievus sauju nost un paniskas bailes, lai pasu nepaker, jo esam gandriz aplenkti.
Un tad pamosties viss slaps.

Diezgan interesanti piekrītat
Ko tu redzēji Minelūše kad biji klīniskajā nāvē?
Jā putns jau no senseniem laikiem ir vēsts laba vai slikta,bet kā tas putns zin???
Man personīgi ir nesaprotama lieta kāpēc kaķīši kuri ar mani dzīvo saslimst un nomirst
Un tas nav 1,bet vairāki gribētu zināt atbildi par ko kāpēc tā notiek varbūt mani glābj?no slimības vai esmu ko nogrēkojusies?
Nevaru atrast atbildi

Funny tas ir normāls sapnis, jo visas ziņas pilnas par karu

didii5 @ 21.07.2022 12:54

Meitenes jūs ticat augstākiem spēkiem,mistika,liktenim?
Brīdinājuma zīmēm intuīcijai?
Jūsu dzīvē ir noticis kāds gadījums mistisks, vai kāds sapnis dīvains piepildījies??
Vai pieņemsim traki kā pret sienu negribas iet braukt, jo sajūta, ka var kaut kas notikt????
Vai dzīvē ir bijusi kāda sargeņģeļa brīdinājuma zīme, kas jūs ir paglābis?

man miirusie cilveki sapnos bridina kad notiksies kautkas traks.par laimi tas bija reti ja ta var teikt.vecmamina man paradijas divas reizes ar bridinajumu(12 gadi mirusi) ar nazi rokas aiz stura pazistama māja un noradija ar roku vienā virzienā menesis apmeram bija kad patēvs ielauzas dzivokli un uzbruka man un bernam ar nazi.draudzene pieskreja prieksa bralis no aizmugures nonema nazi. Tad es to nesapratu(sapni) otreiz parādījās pirms velreiz meginaja uzbrukt.bet tad jau biju gatava.2trs cilveks man tikai vienu reizi paradijas.tas bija vira draugs kas bija taja momenta gadu atpakal pakaries.Vins paradijas musu mašīnā pie stures un virs blakus. vinam nelava braukt.tad peksni izgaisa.visu dienu biju ar nelagu prieksnojautu.vakara virs sasita masinu parbaudija darba vieta pec remonta.masinu kautkas samisejas un uztriecas stavlaukuma furei stavosai.ja neparbauditu tur pat bet brauktu satiksme pasarg Dievs kas notiktu.Jau vairakus gadus neviens nav man paradijies un dzive nav satricinosu notikumu tfu tfu.

Viena interesanta lieta, ko esmu dzirdējusi no paziņas - ka redz melnbaltus sapņus.
Esmu cilvēks, kas sapņo katru nakti, man tur naktīs tāda dzīve rit. :D Cits nesapņo vispār (vai neatceras), bet tie melnbaltie man likās kaut kas neiespējams.

Es tiko realu sapni redzu. Ka elektriba sodien no 18:00-19:00 par 1kw bus jamaksa 2.55€. Kam tarifs dinamika.

Spilgtākais, ko atceros - putns ietriecas logā. Pēc tam uzzinu par kāda tuvinieka nāvi.

woman_wonderland @ 21.07.2022 13:52

Viena interesanta lieta, ko esmu dzirdējusi no paziņas - ka redz melnbaltus sapņus.
Esmu cilvēks, kas sapņo katru nakti, man tur naktīs tāda dzīve rit. :D Cits nesapņo vispār (vai neatceras), bet tie melnbaltie man likās kaut kas neiespējams.

Ja vispār sāk studēt par to kas ir "sapņi" (zinātniskā līmenī nevis ezotēriskā) un kā smadzenes tos rada tad daudzi stereotipi tiek lausti. Melnbalts sapņus pārsvarā redz cilvēkiem kuri uzauga melnbaltā laikmetā - melnbaltās filmas, TV, avīzes, grāmatas utt. Smadzenes vienkārši ir pieradušas tā interpretēt redzēto.

didii5 @ 21.07.2022 12:54

Meitenes jūs ticat augstākiem spēkiem,mistika,liktenim?
Brīdinājuma zīmēm intuīcijai?
Jūsu dzīvē ir noticis kāds gadījums mistisks, vai kāds sapnis dīvains piepildījies??
Vai pieņemsim traki kā pret sienu negribas iet braukt, jo sajūta, ka var kaut kas notikt????
Vai dzīvē ir bijusi kāda sargeņģeļa brīdinājuma zīme, kas jūs ir paglābis?

Ticu.
Brīdinājuma zīmēm - it kā jā. Ar mani nekas tāds nav noticis, bet droši vien, ka zīmes ir. Problēma jau ir tajā, ka daudzi cilvēki nemaz nepamana vai nesaprot šīs zīmes. Intuīcijai ticu.
Sapņi nav piepildījušies, bet ir notikuši daži bailīgi atgadījumi (bailīgi, jo man ir bail no spokiem un tādām lietām, kā arī es ticu rēgiem, gariem.)
Pirmais atgadījums: kad biju ļoti maza (varbūt 5 gadi), es biju slimnīcā un gulēju (nomodā) gultiņā. Mamma sēž uz krēsla blakus. Tad pēkšņi es ar pirkstu rādu uz gultas kājgali, ka tur ir kaut kas rozā(!) ar spārniem. Mamma neko neredz. Viņa man kaut ko tur jautāja, kamēr beigās viņa saprata, ka tas ir eņģelis (sargeņģelis?). Nu, iespējams, ka eņģelis. Ņemot vērā manu toreizējo vecumu, 100% pārliecības nevar būt, ka tas, ko es redzēju, bija eņģelis. Tomēr es ticu, ka tas BIJA eņģelis. Bet tad droši vien parastais eņģelis (sīkāk vienkārši nezinu šos veidus), jo sargeņģelis vienmēr sēž uz pleca un no tā nekad nenokāpj (vismaz es tā atceros, ka kaut kur lasīju), tāpēc domāju, ka tas nebija sargeņģelis, bet cits eņģeļu kārtas tipa eņģelis. Bet varbūt kļūdos. 🤷🏼‍♀️
Otrais atgadījums: man ir sintezators. Kādu dienu man atkal sagribējās uzspēlēt. Es kādu laiciņu paspēlēju, bet tad man bija kaut kas cits ātri jāizdara. (Es daru tā, ka uz to brīdi kad nespēlēju, es instrumentu izslēdzu (uzslidinu uz "off" pozīciju, bet vadu neizņemu)). Es aizgāju uz citu telpu, līdz ar to istabā neviena cita nebija. Pēc brīža es dzirdu, ka noskan taustiņš. Prasu mammai, vai viņa dzirdēja. Viņa teica "jā". Bet istabā taču neviena tajā brīdī nebija! Pēc brīža atkal tas pats. Beigās bailīgi eju uz istabu skatīties. Atkal nospēlē. Palika riktīgi neomulīgi. Es, protams, pārbaudu, vai slēdzis tiešām ir izslēgts (kaut gan jau zināju, ka ir). Bija izslēgts. Ok, saprotu, ka tas ir spoks. Tad nu es ātri paņēmu telefonu un sāku filmēt. Kādas 2 reizes izdevās iemūžināt spoku spēlējam. Bet pats interesantākais atklājās jau pēc video pārskatīšanas - viņam spēlējot, taustiņš nekustējās (nenospiedās)! 😱 O_o Tas bija pirms 8 gadiem.
Trešais atgadījums: mammai savulaik bildējot bildes (pavisam parastas fotogrāfijas) ar kameru (ar "normālu" kameru, nevis telefonu) un pēc tam skatoties tās bildes aparātā, pamanījām, ka ik pa laikam bildēs redzami balti, caurspīdīgi apļi. Kameras lēca bija tīra...
P.S. Es spokiem, gariem esmu ticējis vienmēr. Tas nav sācies tikai tāpēc, ka bija reāla pieredze. Bet, protams, es pat nevarēju iedomāties, ka kādreiz ar mani kaut kas tāds notiks.
P.P.S. Man ir divējādas sajūtas par mistisko pasauli. No vienas puses man ir bail no tādām lietām (vairāk vai mazāk), bet no otras - mani tas ļoti vilina un interesē!

Tad pēkšņi es ar pirkstu rādu uz gultas kājgali, ka tur ir kaut kas rozā(!) ar spārniem.

Vispār interesanti par tām krāsām. Vai tiešām eņģeļi ir dažādās krāsās? Jo man likās, ka visi ir balti. Bet tagad es tā saku domāt - varbūt tā nemaz nav... Varbūt katrs cilvēks (tie, kas, protams, vispār kaut ko tādu ir redzējuši) tos redz citā krāsā? Njā, bet to jau mēs īsti nevaram zināt 😁.

Meitenes, labāk palasiet par sapņiem, klīnisko nāvi, spokiem no zinātnes, nevis ezotērikas puses.

1. Mācījos vēl vidusskolā, bija ziema, vakars, laukā jau tumšs. Dzīvoju privātmājā divatā ar mammu, viņas nebija mājās, bet es sēdēju istabā un mācījos, logs bija vaļā vēdināšanas režīmā. Sēžu, istabā klusums un dzirdu aiz loga smagus soļus un to, kā gurkst sniegs. Domāju, ka tā ir mamma un devos atvērt durvis. Aizgāju uz savu istabu, pēc kāda laika sapratu, ka viņa ilgi nenāk. Izgāju laukā, paskatījos, kas notiek, pie reizes palūkojos, vai sniegā ir pēdu nospiedumi zem loga, kur es sēdēju un dzirdēju soļus. Tur nekā nebija, turklāt tur nemaz nav celiņa un mājā var iekļūt no citas puses. Mamma atnāca tikai pēc kāda laiciņa, pastāstīju par to atgadījumu. Viņa atminējas, ka pirms vairākām dienām ir bijusi līdzīga situācija, kad viņa arī sēdēja tajā istabā jau ap 23:00 vakarā, kad arī dzirdējusi smagus soļus vairākas reizes paejot garām logam, bet laukā baidījusies skatīties. Nākamajā dienā viņa pastāstīja to man, bet es pasmējos, ka gan jau viņai izlikās. Pēdu sniegā tāpat nebija.
Turklāt māja mums ir laukos, kur cita māja atrodas ne tik tuvu. Brīnos, ka toreiz mēs reaģējām uz to mierīgi. Pat ja tie nebija spoki, tad cits cilvēks, kurš staigā gar tavas mājas logiem tumsā nav tas, ko tu vēlētos piedzīvot.
2. Arī mācījos vidusskolā, dzīvoju tajā pašā mājā. Gulēju naktī, jau ausa gaisma, es pēkšņi pamodos un redzēju, ka istabas vidū stāv sieviete garā apmetnī. Istabā bija nedabīgs klusums, viņa tumsā bija neparasti balta. Es dažas sekundes skatījos, tad mani pārņēma šausmas, ieķēros ar abām rokām gultā, gribēju kliegt, bet neiznāca ne skaņa. Pēc tam viņa pagriezās un lielā ātrumā pienāca pie gultas, mani pārņēma liels karstums un viņa izgaisa. Droši vien tā bija tikai miega paralīze, jo redzēju visu, kas bija istabā - datoru, to, kā aiz loga aust gaisma, skapi utt., kā arī nevarēju pakliegt. Vismaz es ceru. :D
3. Pirms dažiem gadiem savās mājās nomira mans brālēns (nebija slepkavība vai tamlīdzīgi, bet nāve slimības dēļ). Viņš dzīvoja samērā netālu un gar viņa mājām ved ceļš, pa kuru reizēm nākas iet. Bija vasara, pagājušas dažas nedēļas kopš viņa nāves. Biju aizbraukusi ciemos pie mammas un mēs gājām pa šo ceļu gar viņa mājām. Jau pati par sevi doma, ka tu ej garām mājai, kur ir nomiris cilvēks, nav patīkama. Mamma apstājās blakus mājai, lai palūkotos, vai nav uzlauztas durvis, logi ir ciet utt. Kā jau laukos bija klusums un mēs abas dzirdējām, kā mājā nošķind trauki kā tad, kad paceļ kastroļa vāku, noliek to atpakaļ un noliek kastroli uz galda. Abas ar mammu klusējot saskatījāmies un ātrā solī devāmies prom. Lieki piebilst, ka mājā neviens nevarēja būt - ne cilvēks, ne dzīvnieks.
Pašai patīk paskatīties video par mistiku, bet ceru, ka dzīvē iztikšu bez šādu parādību redzēšanas.

Ticu šādām lietām un arī interesē lasīt par visu šo.
Pati esmu spoku redzējusi jaunībā, naktī, ejot pa ceļu laukos, draudzene blakus bija un arī redzēja. toreiz bija ļoti baisi, apstajāmies abas un vnk sastingušas kādu brīdi stāvējām, un ar bailēm pēctam gājām tālāk.
Vēl uzskatu, ka spokojas arī manā tagadējā mājā, citādāk daži sīkumi nav izskaidrojami, kā arī divi mazi bērni šeit redzējuši "tantu", brīdī, kad blakus ir mammas, kuras neredz neko.
Miega paralīzes arī nav svešas, šad tad gadās, pēdējo reizi pat īsti nebaidījos, pateicu domās tam raidījumam lai iet prom, un arī aizgāja.
Sapņi ir, bet tie laikam nemēdz piepildīties vai tml. drīzāk intuīcija - gadās tā, ka kautko random iedomājos, un tas tajā dienā notiek, un diemžēl, ne tās priecīgākās lietas. Kā viena no tām, no kuras ļoti slikti sajutos - pazīstamai sievietei sākās dzemdības, viss laicīgi un viss ok bija utt. Nezinu kādā sakarā, bet vnk ieskrēja galvā doma, ka ja nu nedzīvs piedzimst, protams uzreiz atmetu to domu un mierīgi dzīvoju to dienu tālāk. tad vakarā es jau gandrīz aizmigusi, zvana telefons - tās sievietes brālis saka - bērns piedzimis nedzīvs. Sajūtas tajā brīdī bija neaprakstāmi pretīgas.