Hey!
Situācija sekojoša - esmu attiecībās ar savu vīrieti jau pusgadu, mātei esmu par viņu stāstījusi un redzējusi viņu ir(bet ne iepazinusies). Sākumā viņai ļoti patika, bet tagad, lai mani pakļautu, viņa sākusi braukt augumā un vainot manu puisi pie visa.
Piemēram, es paziņoju, ka gribu paņemt gadu brīvu no studijām(es pabeidzu bakalaurus šogad) un nestāties uzreiz maģistros. Viņa tagad man brauc augumā, ka tas ir puiša ietekmē un sākusi draudēt: “ja tu uzreiz neturpināsi studēt, tad savu draugu ciemos vari nevest vispār” uc.
Tāpat es viņai pateicu, ka es šovakar ciemošos pie puiša, viņa sāka man par to pārmest, ka es jau faktiski dzīvoju ar vinu, lai gan esam kopā tikai pusgadu, ka es steidzos, viņs smadzenes man izskalojis uc(realiāte ir ta, ka es jau 2 nedēļas dzīvojos ar puisi, bet man veljoprojam ir dzīvoklis atseviski, kuru īrēju kopa ar vel 2 meitenem un pagaidam es netaisos to mainit, jo gribu, lai butu garants kur atgriezties)
Tāpat par alkoholu. Vienu dienu viņa jautāja ko mēs darījām, es atklāti pateicu, ka bijām jūra nopeldēties un tad vakarā mājās iedzērām džintoniku. Man sāka braukt augumā, ka viņš mani vakaros piedzirda... kas man neskiet logiski, jo katru dienu nedzeram mēs un ja es iedzeru karsta vasaras brīvdiena dzintonika glāzi, tas nepadara mus par alkoholiķiem...
Vienkarsi ir skumji klausities kā mutere draud, ka nepienems manu puisi, ka es vinu varu nevest ciemos, ka vinai vins nepatik, ka man ir slikta ietekme, ka es esmu tada un tada... lai gan realitate mans draugs nekur nejaucas - par studijam panemt brivu ir mana izvele, vins teica, ka atbalstīs jebkadu lemumu, dzivot pie vina saku, jo darba del sanak mums maz laika kopa pavadi(bet draudzeņu dzivokli saglabaju), iedzeram mes brivdienas vai piektdienas vakara, ne katru dienu... turklat man jau ir 22 gadi, nevis 14, lai kontrolētu cik es iedzeru, cik biezi esmu ar puisi vai ko citu. + es esmu finansiali neatkarīga
315
