Mana vīrieša mamma

Aaahhh cik pazīstama situācija. Kopš sākām dzivot kopā, drauga mamma ļoooooti bieži brauca "ciemos" pārbaudīt vai dēliņam ir ko ēst, vai māja ir tīra vai drēbes ir izmazgātas 🤦‍♀️ tipiska mammu rīcība ja ir vienīgais berns ğimenē. Mammītei esi atņēmusi dēlu.
Kā es ar to tiku galā? - ar laiku es atklāti sāku izrādīt nepatiku, ka man nepatīk ka viņa grib kontrolēt visu ko mēs darām. Bija brīdis, ka viņa gribēja lai mēs atskaitamies kur esam bijuši, ko darijuši un cik iztērējuši.

Es arī uzskatu, ka šāda situācija ir jārisina tavam puisim un tas, ka viņš to nedara, daudz pasaka par viņu pašu. Man ar vīramāti arī attiecības ir "jautras"... Visādi gājis. Bet viss būtu pavisam citādāk, ja es nejustu, ka "he has my back". Ja tā nebūtu, es sen jau būtu gabalā. Tieši viņš bija tas, kas runāja, aizstāvēja mani un pieturējās pie sava.
Ja viņš pats to nerisinās, tad nebūs labi uz priekšu. Māmulis zinās, kā bērnus audzināt, kā dzīvot, kā eksistēt. Un tu vienmēr būsi nepraša-vedekla. Padomā, vai tas ir tas, ko tu vari vai gribi. Sarunu sāc ar puisi.

Minelūše @ 13.06.2022 19:11

Padomā kārtīgi, vai tiešām gribi veidot dzīvi ar memmes dēliņu, kurš nespēj nepieļaut, ka māte nejaucas jūsu dzīvē. Tagad viņa piesienas par ēdienu un gultu klāšanu, vēlāk jauksies bērnu audzināšanā, jūsu laulībā un privātajās lietās, utt. un tavs vīrs stāvēs kā sētas miets. "Tā ir mamma" nav arguments. Es nemūžam nebūtu kopā ar vīrieti, kurš klusējot pieļautu, ka viņa māte dirš man uz galvas.

Āmen!

Es šito ikdienas teroru neizturētu un ātri vien izkūpētu no tās mājas un no tā vīrieša dzīves. Viņam vajadzētu būt 10/10, lai kaut ko tādu vispār apsvērtu paciest.

Nu es tava vietā ar neceltu uzreiz škuru gaisā beet kādu reizi ieklausītos. Mēģinātu varbūt veidot kā sarunu, paprasi kā viņa to gatavo, kā viņa izgludina kaut ko..
Ja tev viss ir nopietni ar puisi un savā starpā viss ir super tad tā ir tik pat liela atbildība tev censties izveidot labas attiecības ar viņa ģimeni kā viņai..
No savas puses izdari visu un varbūt kādreiz pajautā, kāpēc viņa tevi neatzīst ja jau tiešām ir tik traki.. Viss ir komunikācijā, bet vajag saprast kā labāk tam pieiet un nezinot cilvēku grūti dot tādu padomu..
Katrā ziņā tā ir mamma.. Ja nu beigās galīgi nekā nesanāk, tad Iemācies sadzīvot un laist gar ausīm to kur nav jēgas strīdēties..

Nu es visticamāk pateiktu paldies par komentāriem, bet es daru šādi un viss ir labi un katrai saimniece jau tās lietas dara pa savam. Ja klusēsi, tad tā arī regulāri komentēs. Bet vīrieti nevajag iejaukt, kamēr pati kaut vienu reizi neesi ko mammai atbildējusi, bet tik klusējusi. Ja parunāsi un nesaprot, tad gan var iesaistīt vīrieti vai uzņemt retāk ciemos. 😀 Bet par ciemošanos arī parunātu, ka ir forši, bet gribas pašiem atpūsties. Atkarībā gan no mammas rakstura, var sanākt dažāda reakcija. Bet.. Varbūt var sarunāt, ka ciemos ejat jūs vai tomēr ir sakarīga un saprotu visu pati . 😀

Puisis jau nav vainīgs, vienkārši mamma viņu ir tā izaudzinājusi. Mamma nav ļāvusi dēlam būt patstāvīgam. Pašai ir bijusi pieredze ar tādu vīrieti, un jāsaka, ka "vecu suni pārmācīt nevar", ja viņš tāds ir audzināts, tad tur neko nevarēsi izmainīt.

Es ar savu pirmo puisi iepazinos, nedēļu pēc tam, kad viņa mamma bija devusies prom uz ārzemēm uz veselu gadu. Tā arī mēs jau gadu bijām kopā, kad ar viņu pirmo reizi tikos. Viņa bija tik šerpa Rīgas dāma, un tā kā es neesmu rīdziniece, tad automātiski neaptēstas lauķenes kategorijā ierakstījos, kas dēlam vispār neder. Pirmajā tikšanās reizē viņa man reāli visus savus standartus noskaitīja tik autoratīvi, ka es melna un maziņa paliku.
Bet tad dzīve ssgriezās tā, ka vīrs prombūtnes laikā bija mīļāko ieviesis, tāpēc viņa izšķīrās un ievācās pie mums, jo tas dzīvoklis arī viņai piederēja. Es jau grasījos kājas pār pleciem ņemt, bet te piepeši man likās, ka viņa mani "adoptēja". Īstenībā bija meitu ļoti gribējusi. Gājām kopā gan iepirkties, gan uz kafejnīcām, es viņu uz randiņiem vedu 😀 ar mašīnu. Gatavoja ēst utt. Man tajā laikā knapi 20 bija, es pat priecājos, ka man nav tas jādara. Es biju princese, kamēr dēls parasti atrāvās par viskautkādiem grēkiem.
Tā ka visādi notiek.
Varbūt tāpēc, ka es sākumā nelecos pretī, bet tik ar galvu māju.
Pēc tam aizbrauca atpakaļ uz ārzemēm un atstāja man savu mašīnu.

Nu te grozies, kā gribi, bet situācija jārisina tavam vīrietim. Viņam jānoliek mamma pie vietas, citādi nekas tur labs nesanāks. Tāpat jau tu būsi vainīga, jo "noskaņosi labo dēliņu pret mīļo mammīti". Vīrietim jāspēj ar šo manipulāciju un čīkstēšanu tikt galā. Ja viņš neko netaisās teikt un iebilst, tad no šīm attiecībām būtu jāmūk

Pēc pieredzes saku bēdz Dieva dēļ , ja man kāds kādreiz būtu devis šādu padomu , nezinu vai klausītu , bet mammas ir un paliek mammas nekur neliksies un tik ļoti vīrs nespēs savu mammu nolikt pie vietas lai šī nelistu ģimenē , tādēļ iesaku ja jūti ka nav labi un būs grūta vira māte bēdz !

Mans vīrietis saka, ka viņam arī nepatīk, ka mamma tik bieži nāk, bet tā ir mamma, tāpēc viņš negribot viņu aizskart.

Tad kāpēc Tavs vīrietis nevar mierīgi mammai izskaidrot,ka tgd dzīvo kopā ar sievieti un viņu viss apmierina.
Tā nebūs nekāda aizskaršana,bet var normāli izteikt savas vēlmes,ka Jums ir sava dzīve,savi paradumi,sava ikdiena utt.
Mamma var atnākt ciemos,bet ne jau regulāri.
Mammai noteikti nav savas dzīves,tāpēc arī ir dēls prioritāte.

Viņa taisās visu laiku nākt katru dienu? 😀
Tavam puisim tas arī neapnīk? 😀

Padomā kārtīgi, vai tiešām gribi veidot dzīvi ar memmes dēliņu, kurš nespēj nepieļaut, ka māte nejaucas jūsu dzīvē. Tagad viņa piesienas par ēdienu un gultu klāšanu, vēlāk jauksies bērnu audzināšanā, jūsu laulībā un privātajās lietās, utt. un tavs vīrs stāvēs kā sētas miets. "Tā ir mamma" nav arguments. Es nemūžam nebūtu kopā ar vīrieti, kurš klusējot pieļautu, ka viņa māte dirš man uz galvas.

Mammām ir jāsaprot, ka bērni aiziet savā dzīvē un jūs neesat mazi bērni, lai viņa jauktos jūsu darīšanās un mācītu tev kā dzīvot. Ja tu viņa mammai paprasi padomu un tad viņa kaut ko iesaka, tad tā ir cita lieta, bet ja viņa bāž degunu ne savās darīšanās, tad tas nav normāli

Dalia @ 13.06.2022 18:51

Vai mamma ir Latvijā tikai uz pāris dienām?
Es pieņemu, ka mamma grib tikai kā labāk, jo mīl savu dēlu un ilgojās pēc viņa, bet Tu esi salīdzinoši jauna persona viņu lokā.
Vai cik arī kaitinoša nebūtu mamma, varbūt pacenties uztvert kritiku, neesi ar degunu gaisā. Varbūt viņai ir taisnība? Tev nav jāuzmet uzreiz spuras gaisā, mēģini pa mierīgo. Jūs ar draugu neesat nemaz tik ilgi attiecībās, lai tik ļoti taisītu drāmu. Mēģini izrunāties un pavēro mammas attieksmi ar vēsu prātu

Tagad atgriezās uz lv pavisam
Es viņai pretī neko sliktu neatbildu, vienkārši paklusēju, bet mēs jau esam pietiekami pieauguši, lai nejauktos mūsu privātajā dzīvē. Manu vīrieti apmierina kā es gatavoju, kā es kārtoju māju utt., viņš pats arī palīdz, mēs to daram kopā bieži, bet viņa mamma man piekasās par visu un saka, ka es visu daru nepareizi, neuzskatu to par normu

Vai mamma ir Latvijā tikai uz pāris dienām?
Es pieņemu, ka mamma grib tikai kā labāk, jo mīl savu dēlu un ilgojās pēc viņa, bet Tu esi salīdzinoši jauna persona viņu lokā.
Vai cik arī kaitinoša nebūtu mamma, varbūt pacenties uztvert kritiku, neesi ar degunu gaisā. Varbūt viņai ir taisnība? Tev nav jāuzmet uzreiz spuras gaisā, mēģini pa mierīgo. Jūs ar draugu neesat nemaz tik ilgi attiecībās, lai tik ļoti taisītu drāmu. Mēģini izrunāties un pavēro mammas attieksmi ar vēsu prātu

Centies mierīgi aprunāties ar to mammu, pasakot, ka Tev ir nepatīkama viņas attieksme un ka viņa pārāk jaucas jūsu privātajā dzīvē, bet noteikti arī pasaki savam dzīvesbiedram par viņa mammas rīcībām