Čau! Man ir 25 gadi, manam puisim 22 gadi. Attiecībās esam 5 mēnešus, pazīstami ~ 7 mēnešus. Nekad nedomāju, ka man iepatiksies jaunāks puisis, bet dzīvē neko paredzēt nevar 😄 Pēc izskata 10/10. Pēc rakstura/attieksmes SĀKUMĀ arī 10/10, bet tagad.. tagad es sāku vilties viņā ar katru dienu arvien vairāk. Lieta tāda, ka viņš studē augstskolā 3. kursā, laiks darbam atliek tikai no piektdienas-svētdienai un vasaras brīvlaikā. Es esmu jau beigusi augstskolu, strādāju, labi pelnu. Man šķiet, ka viņam ir kompleksi izmēra dēļ, bet šajā gadījumā algas izmēra dēļ. Pēdējā laikā katru dienu uzsākas strīds par to, ka viņš sāk man teikt "esmu neveiksminieks, Tu sev vari atļauties visu, bet es neko, drīz nokrāpsi mani, jo atradīsi kādu, kurš pelna vairāk" utt. Es ne reizi neesmu viņam neko sliktu teikusi par viņa materiālo stāvokli un vislaik atbalstu, tāpēc nesaprotu viņu. Es viņu mīlu, bet negribu būt mamma, kurai jāpacieš viņa niķi. Jūsu domas?