Sveiki, pienākusi kārta arī man prasīt “viedokli no malas”. Situācija tāda:
Mans bērns (3gv), mācās kopā ar diviem radu bērniem (4 un 5 gv) dārziņā. Nezinu, varbūt pasaulē eksistē bērni bez palaidnībām, bet.. ja radu bērni sāk mājās darīt kādas palaidnības, pie visām palaidnībām tiek vainots tikai mans bērns, ka dārziņā no mana bērna esot tas iemàcīts. Es jau gan, protams, oponēju, ka nevar būt, jo dārziņā ir vēl 20 citi, bet nē, radu bērnu māte vaino tikai manējo. Pēdējais gadījums ar slikto uzvedību bija vakardien. Manam bēram uz bd pakaļ atnācis tētis, bērns vēl negrib iet mājās, parāda tētim mēli un saka nē, nē. To visu redz radu bērni un vecākais radu bērns saka:” vajag iesist ar siksnu, kā to dara mans tētis”. Un šorīt, kad vīrs bd satika radu bērnu mammu, viņa tā arī teikusi, ka viņu vecākais bērns(5gv) vakardien dabūjis pa muti, jo rādījis mēli un atdarinājis mūsu (3gv) bērnu. Es saku, mēs mājās runājam un stāstam, ka tā nedrīkst, bet es savu bērnu nesitīšu! Mēs varam sakliegt un piedraudēt, bet vai tiešām ir jāsit? Radu bērnu vecāki, savu bērnu sišanu uzskata par normu, jo viņi nesaprotot ja vienreiz pasaka.. saka, ka mums izaugšot mežonis, bet viņu bērni bd esot eņģelīši.
Kāds ir jūsu “viedoklis no malas”. Tiešām visus bērnus vajag dauzīt par sliktu uzvedību? Tiešām tikai viens ir vainojams pie sliktas uzvedības? Man žēl to radu bērnu, par to, ka katru reizi viņus sit, par sliktu izvedību. Bet radiniece tikai uzbrēca:” kā gribu, tā audzinu savus bērnus un visār, kur tev ir pierādījumi, ka situ! Labāk audzini savu mežoni, kas rāda mēli!”
2067
