Sveikas! Liekas interesanta tēma diskusijai. Gribēju padalīties arī ar savu stāstu. Esmu attiecībās 5gadus. Dzīvojām iepriekš kopā, bet man visa bija par daudz. Sākām dzīvot atsevišķi - man ir savs īpašums, kas pieder (kopā dzīvojām citur, long story), draugs 24gadu vecumā aizgāja atpakaļ pie vecākiem dzīvot. Attiecības ļoti uzlabojās, jo vairs nedzīvojam kopā, bet saprotams, ka tas nav normāli. Esmu komandējumā uz divām nedēļām, man ir mājdzīvnieki. Palūdzu draugam tos pieskatīt, atslēgu iedevu arī labākajai draudzenei, lai abi uz maiņām atbrauc ciemos. Draugs bez manas ziņas aizbrauca uz MANU dzīvokli kopā ar savu mammu. Pēc tam telefonsarunā atzinās, ka viņa mamma sākusi visu dzīvokli uzkopt, pat matus no vannas ņēmusi laukā, berzusi vannas istabu utt. Man tas ir ļoti nepatīkami, tās ir manas mājas, manas mantas un drauga māte tur vienkārši sāk kārtot kamēr es esmu prom. Šī nav pirmā reize, kad piesakās braukt līdzi tieši tad, kad es neesmu mājās. Ticu, ka viņa grib labu, bet es uzsprāgu. Viņš mani nepabrīdināja, ka brauks kopā ar mammu. Kad pārmetu par to, teica, ka tā taču ir viņa mamma un kas tur tāds. Šodien viņi ar labāko draudzeni satikās-mamma bija līdzi, kaut arī vakardien jau aizrādīju, ka man ir nepatīkami un neērti. Šodien palūdzu draugam vairs nebraukt uz manu dzīvokli līdz es nebūšu atpakaļ, jo labākā draudzene tiks ar visu galā. Kopumā man ir labas attiecības ar drauga mammu, bet šī nav pirmā reize, kad viņa nejūt robežas, ļoti sakāpa visas emocijas un nenoturējos, jo liekas kaut kāda visatļautība. Gribēju prasīt jūsu viedokli par šo situāciju un vispār attiecības ar vīra mātēm. Jauku vakaru!
194
