Biju šādās attiecībās gandrīz 4 gadus. Beigās attālums tās piebeidza. Viss bija perfekti, bet ar laiku sākas kašķi, gribas to cilvēku blakus, bet viņš nevar būt. Tikšanās 2 - 4 reizes gadā uz 1 vai 2 nedēļām. Tu jau esi tā pieradis pie tikai sarunām telefoniski, ka nezini vairs ar laiku, kā ar to cilvēku klātienē izturēties. Sākoties Covid, tikšanās aprāvās. Mēs katrs bijām savā valstī. Ar laiku tu nogursti no tā visa, lai cik tas cilvēciņš nebūtu tuvs. Izšķīrāmies, jo sapratām, ka kavējam viens otram laiku. Šķiršanās jau bija gaidāms process, tādēļ tajā brīdī par to nepārdzīvoju tik ļoti.
Kad esi jauns, jā, ok, var pamēģināt. Bet, kad jau esi vecumā, kad gribas veidot ģimeni, gribas ko nopietnāku, tas ir galīgi garām.