Darbs pie privātā uzņēmēja.

Vairāk jau no mums pašiem atkarīgs var paēst vai nē darba vietā. Parasti jau darbinieks pats sevi nodzen, izdomā neiešu tagad ēst, jo daudz darba vai kāds cits iemesls.
Tik daudz laika kā paēst darbā ir jāatrod. Vai kādu ir turējuši aiz rokas, klieguši, lai neiet ēst?
Esmu gan valsts iestādē strādājusi, gan privātajā. Privātajā man patīk daudz labāk, jo mazāk intrigu, skandālu, pilnvērtīgs pusdienas laiks, lielāka alga. Virstundu nav.
Strādāju piecas dienas nedēļā.
Regulāras virstundas vien liecina, ka darba devējs ekonomē uz darbinieku rēķina, algas un nepieņem klāt darbinieku, kurš varētu veikt visu darbinieku virstundas normālā darba laikā. Kāpēc gan draudzene vispār paliek pēc darba laika darbā un bezmaksas strādā?
No valsts iestādes arī var izēst ārā, ja labi papūlas. Esmu redzējusi tādus atgadījumus.

Stradaju privataja. Valsts negribetu un pat liela dala valsts vai pasvaldibu uznemumu negribetu.

Esmu strādājusi vienmēr pie privātajiem, tikai viena darba vieta bija valsts iestāde. VI vairs nekad, nekad negribētu atgriezties.
Pašreizējajā uzņēmumāzemlta dzīve- lielisks priekšnieks, laba alga, laba amosfērā, nekādas virsstundas utt. Bet es arī, ejot uz turieni, jau uzreiz pateicu, ka vakaros nestrādāšu (izņemot īpašus gadījumus), un nekādas neadekvātas kolēģu izpausmes necietīšu.

Valsts sektorā neesmu strādājusi,pat lkm negribētu.
8g strādāju privātajā uzņēmumā,viss ir atbilstoši darba līgumam,nav nekādas virstundas,alga vienmēr ir laikā, atvaļinājumā vienmēr tiekam atbilstoši saplānotajam grafikam.
Ja darbinieki ļauj sev kāpt uz galvas,strādāt virsstundas bez apmaksas utml.,būs arī darba devēji,kas to izmantos,ir visādi cilvēki.

Lielākoties darba gaitas aizvadītas Valsts sektorā, taču pāris mazos uzņēmumos (1 līdz 5 darbinieki) ir strādāts arī privātajā sektorā. Manā gadījumā atšķitība nav īsti nekāda. Valsts sektorā (no manas pieredzes) nopelnīt bonusus vai piemaksas ir grūtāk, ja vien tam nav paredzēts papildu finansējums, savukārt tik šķībi neskatās uz slimības lapām, dekrētiem.
Ir ļoti daudz dažādi aspekti, kas jāņem vērā, lai varētu izvērtēt, taču man šķiet, ka Tev vienkārši gadījusies slikta pieredze.
Ir tik daudz brīnišķīgu darba iespēju privātajā sektorā gan lielajos, gan mazajos uzņēmumos, kur būs gan noteikts pusdienu pārtraukums, atpūtas laiks, vadītājs pat būs uzstājīgs, lai to izmanto, par papildu stundām arī attiecīgi samaksās, superīgs kolektīvs, saliedēšanās aktivitātes, sociālās garantijas, dažādi abonementi, piemaksas, darba auto, transporta izdevumu atmaksa un vēl, un vēl. Jācer tikai uz brīvu vakanci Tavā specialitātē.
Es gan tik perfektu darba vietu vēl neesmu atradusi. 😀

Esmu strādājusi valsts iestādē, divus gadus. Neko baigi sliktu nevaru teikt. Baigi atkarīgs ko un kur strādā. Strādāju jau 3 gadus privātajā sektorā, arī neko sliktu nevaru teikt. Privātajā ir lielākas algas, arī tādas pašas sociālās garantijas kā valsts iestādē. Ļoti atkarīgs no uzņēmuma :) kolektīvs ir ap 350 cilvēkiem, strptautisks uzņēmums. Ļoti mūsdienīgs ofiss un neviens uz pirkstiem neskatās (runājot par darba laikiem, pārtraukumiem, utt.) galvenais, lai darbiņš ir padarīts. Valsts iestādē bija stingrāk viss.

Es ieteiktu tikai pie privātajiem. Algas labākas, kolektīvi labāki (lai gan tie var būt ok arī pašvaldībās, bet caurmērā labāk ir pie privātajiem), ja labs uzņēmums tad regulāri pielikumi, prēmijas utt. Strādāju LV uzņēmumā, pie 200 darbiniekiem, varu teikt tikai to labāko. Virsstundas prasa aptuveni 2x gadā, saistībā ar dažādiem deadlainiem, bet pēc tam var ņemt brīvas dienas.

Es arī tikai pie privātā esmu strādājusi. Kolektīvs neliels, šobrīd 35 cilvēki. Man patīk, priekšnieki jauki un ļoti saprotoši, kolēģi tādi paši. Šad tad palūdz pastrādāt vairāk, nekā grafikā, bet ja netieku tad arī sapratīs un viss ok būs. Par algu arī nesūdzos, vienmēr laikā un laba priekš konkrētas profesijas, salīdzinoši ar dažiem citiem privātajiem un to profesiju.

Galvenais- visam ir jābūt atrunātam uz papīra, lai pēc tam nesāktos kaut kādas interpretācijas.
Ar diviem privātajiem uzņēmumiem man ir lieliska pieredze, ar 3. Labi zināmo, vnk dirsā😅
Piemēram, pirmie divi nodrošināja darba mašīnu. Viena gadījumā pa dienu, paņem un noliec pie biroja otrā visu laiku arī savām vajadzībām. Ejot uz trešo darba vietu skaidri intervijā pateicu, ka nāku ar nosacījumu, ka man ir darba auto vai darbs sedz amortizāciju un degvielu.
Protam S to līguma neierakstīja, un es neiedziļinājos - mana vaina! Paiet nedēļa, divas, saku prasīt kur man degvielas karte, jo veikalus tāpat apmeklēju. Un tad nostāda fakta priekša, ka direktors izdomājis, ka karte būs pēc pārbaudes laika. Tad attiecīgi pateicu, vai nu nodrošina auto, ar ko apmeklēt veikalus, vai sedz takša izdevumus. Savu auto neizmantošu un nemaksāšu par Degvielu no savas kabatas. Ātri karte bija gatava..
Otra situācija šajā uzņēmumā bija ar pārcelto 19.11. Iecirtas, ka visi sastrādā vai ņem atvaļinājuma dienu. Darbs neko nepārcels.

MikaR @ 17.03.2022 12:22

Galvenais- visam ir jābūt atrunātam uz papīra, lai pēc tam nesāktos kaut kādas interpretācijas.
Ar diviem privātajiem uzņēmumiem man ir lieliska pieredze, ar 3. Labi zināmo, vnk dirsā?
Piemēram, pirmie divi nodrošināja darba mašīnu. Viena gadījumā pa dienu, paņem un noliec pie biroja otrā visu laiku arī savām vajadzībām. Ejot uz trešo darba vietu skaidri intervijā pateicu, ka nāku ar nosacījumu, ka man ir darba auto vai darbs sedz amortizāciju un degvielu.
Protam S to līguma neierakstīja, un es neiedziļinājos - mana vaina! Paiet nedēļa, divas, saku prasīt kur man degvielas karte, jo veikalus tāpat apmeklēju. Un tad nostāda fakta priekša, ka direktors izdomājis, ka karte būs pēc pārbaudes laika. Tad attiecīgi pateicu, vai nu nodrošina auto, ar ko apmeklēt veikalus, vai sedz takša izdevumus. Savu auto neizmantošu un nemaksāšu par Degvielu no savas kabatas. Ātri karte bija gatava..
Otra situācija šajā uzņēmumā bija ar pārcelto 19.11. Iecirtas, ka visi sastrādā vai ņem atvaļinājuma dienu. Darbs neko nepārcels.

Cik noprotu,ka darbojamies līdzīgā sfērā.
Lai nenonāktu tādā situācijā,kā bija tev,es eju tikai uz uzņēmumu,kur tiek piedāvāts darba auto no uzņēmuma puses.

Ļoti sklikta pieredze.
Bija jāstrādā garas stundas.
Ēšanas pārtraukumu nedeva.
Bija jābūt elastīgām un firmā jādara visi darbi.
Maksāja ļoti maz.
Vispār nepatīkama pieredze ar firmu.

Mana pieredze tieši valsts sektorā bijusi negatīva. Pret darbiniekiem ir lielāka necieņa, apkārt lielāka negativitāte, aprunāšanas. Privātajā uzņēmumā strādājot tā nav, jo darbinieks tiek vairāk novērtēts

Katram savi plusi un mīnusi.Esmu strādājusi abos.
Valsts sektorā neviens nepārmeta par slimošanu un tās ilgumu, atvaļinājums pēc grafika, taču atšķirībā no privātā sektora,manuprāt,valsts sektoros nav liela iespēja izaugsmei un attīstībai, prēmijas un algas pielikumi praktiski neeksistē.
Privātajā varēju sarunāt un mazliet bīdīt darba laiku, bija piemaksas un prēmijas, izaugsmes iespējas,taču...gribēja lai strādāju vairāk nekā stundas un atalgojums paredz, kā arī slimošanas laikā, pat ja biju slimnīcā,jo ir taču "attālinātais darbs"
Katrā vietā būs savādāk - ļoti daudz kas ir atkarīgs no ieņemamā amata un priekšniecības. Valsts iestādes arī ir dažādas, es noteikti zinu kurās nekad mūžā nestrādātu, bet ir atkal citas kur pat ir ļoti labi apstākļi.

Esmu strādājusi tikai privātajā sektorā un esmu ļoti apmierināta, lai gan man nekad tas nav bijis noteicošais faktors iet uz kādu darba vietu, bet intereses pēc paskatījos cv.lv algas manā profesijā valsts sektorā un tās ir zemākas, tā kā tas arī laikam ir vienīgais iemesls, kāpēc tur neesmu mēģinājusi tikt. Nekādu problēmu privātajos uzņēmumos nav bijis, bet uzņēmumi jau ir dažādi un tas tieši ir labi, var atrast kaut ko sev piemērotāku.

Es gandrīz gadu strādāju attālināto darbu privātajā sektorā (iepriekšējā pieredze 7+ gadi dažādās valsts iestādes) un kolēģus neesmu satikusi (kas no sākuma bija pats labākais, jo valsts sektorā cilvēki lielākoties ir kašķīgi, neapmierināti un daudz aprunā citus).
Es ļoti fokusējos uz plusiem, ka nav jābraukā uz darbu, nav jāpērk vislaik jaunu apģērbu, jāiet pie friziera utt, bet tagad atskārtu, ka visu šo laiku man ir problēmas ar vienu no CEO un tad es sev uzdodu jautājumu: "a man to vajag?" un esmu jau nolēmusi, ka es vienkārši aizeju, jo esmu jau sameklējusi 2-o darbu, kur varēšu nopelnīt 50-70% vairāk nekā šajā darbā un lai iet dilles, jo tā ir nejauka attieksme un man nav zināmi un neinteresē viņa iemesli, bet diezgan daudz jau tas viss ir pieciests un šķiet, ka tā ir viņa stratēģija censties padarīt darbiniekus maziņus un melnus, lai justos varens😁

Hermia @ 17.03.2022 18:23

Katram savi plusi un mīnusi.Esmu strādājusi abos.
Valsts sektorā neviens nepārmeta par slimošanu un tās ilgumu, atvaļinājums pēc grafika, taču atšķirībā no privātā sektora,manuprāt,valsts sektoros nav liela iespēja izaugsmei un attīstībai, prēmijas un algas pielikumi praktiski neeksistē.
Privātajā varēju sarunāt un mazliet bīdīt darba laiku, bija piemaksas un prēmijas, izaugsmes iespējas,taču...gribēja lai strādāju vairāk nekā stundas un atalgojums paredz, kā arī slimošanas laikā, pat ja biju slimnīcā,jo ir taču "attālinātais darbs"
Katrā vietā būs savādāk - ļoti daudz kas ir atkarīgs no ieņemamā amata un priekšniecības. Valsts iestādes arī ir dažādas, es noteikti zinu kurās nekad mūžā nestrādātu, bet ir atkal citas kur pat ir ļoti labi apstākļi.

Esmu strādājusi divos privātajos uzņēmumos, un jau gandrīz 2 gadus nostrādāju Valsts iestādē, no kura šogad aizgāju prom. Teikšu godīgi, privātajos uzņēmumos bija lielākas algas, regulāras prēmijas, piemaksas, veselības apdrošināšana un citi labumi. Toties valsts iestādē man nekā tāda nav, pat veselības apdrošināšanas man nav, par virsstundām manā iestādē nemaksā, kā arī man bija vienu reizi prēmija uz Ziemassvētkiem, piešķīra 50 euro😁 Tāpēc arī aizgāju prom no Valsts iestādes darba.

Man iepriekšējie divi darbi bija valsts sektorā un pašreizējais privātajā. Patiesībā nevaru neko sevišķi sliktu teikt ne par vienu. Iemesli, kāpēc no valsts darba aizgāju, bija personīgi un konkrēti ar darba pienākumiem nesaistīti.
Par pašreizējo privāto darbu nesūdzos. Nav gluži tā, ka varu nākt kad gribu, iet kad gribu un strādāt, kad gribu, noteikumi ir. Kopumā esmu apmierināta.
Īstenībā jau ir lietas, ko var konkrēti izvēlēties - alga, darba laiks, utt, bet kolektīvs un priekšniecība ir laimes spēle gan valsts, gan privātajā sektorā.

Esmu strādājusi tikai pie privātajiem. No 4 darba vietām tikai 1 viss bija ok. Pārējās bija atsaukumi no atvaļinājumiem, jācīnās, lai slimības lapas laikā nebūtu jāstrādā. Par pašu par sevi saprotamu priekšnieki uzskatīja, ka jāstrādā līdz uzvarai, t.i jāpaliek darbā tik ilgi kamēr viss izdarīts.