Pirmais oficiālais darbs bija "Lindex", dzirdot citu cilvēku stāstus - šis ir viens no cilvēcīgākajiem veikaliem attieksmes ziņā, bet nu tas bija gadus 10 atpakaļ, nezinu, kā viss ir mainījies.
1) Jā, alga bija salīdzinoši laba, darba grafiku varēja salikt pēc savām vajadzībām (vismaz veikalā, kur strādāju es). Atšķirībā no citiem veikaliem maiņā bija max 8h, nebija jāvergo 12h, nebija jāpaliek pēc darba laika vai jāmazgā grīdas, un nevajadzēja maksāt no savas algas par nozagtajām mantām;
2) bija dienas uz 2-3, bija dienas uz 7-8, atkarīgs no darāmo darbu saraksta un cilvēku plūsmas. Kases meitenēm nekad nebija jāskaita kases vai jānodod nauda, to darīja veikala vadītājs vai vietnieks;
3) Es teiktu, ka fiziski vidēji grūti - visa diena uz kājām, sēdēt nedrīkst, daudz jāskraida apkārt, bet, manuprāt, grūtāk ir visu dienu sēdēt un gaidīt, kad ienāks kāds pircējs. Morāli droši vien bija grūtāk, jo cilvēki ir tādi, kādi viņi ir, daudzi uzskata, ka nez kāpēc pārdevēja veikalā var būt viņa emocionālā miskaste utt.;
4) OVP apmaksāja darba devējs, parastā pārbaude;
5) ar laiku iegaumējas automātiski, gan SKU, gan atrašanās vietas;
6) Veikala vadītāja bija riktīgi forša un draudzīga, vienmēr visu varēja sarunāt, mēs visas vairāk kā draudzenes bijām, cik zinu, ne visur tā bija, bet atkal - viss atkarīgs no cilvēka;
7) kolēģes pārsvarā bija foršas ar dažiem izņēmumiem, bet tie izņēmumi diezgan ātri paši nozuda. Ar foršākajām kolēģēm uzturējām sakarus arī pēc tam, kad aizgāju prom, tagad jau daudz laika pagājis, bet tāpat soc. tīklos sekojam viena otrai.