Vispār nelasīju diskusiju, bet es nesaprotu īsti kādēļ ir jākrāpj. Ja es vēlētos pārgulēt ar citu vīrieti, tad vai nu izšķirtos ar esošo vai izrunātu savas sajūtas un mēģinātu atrisināt kopā to kas manī notiek. Te vienkārši laikam ir problēma komunikācijā. Es esmu domājusi par citiem vīriešiem, bet uzreiz to esmu pateikusi savam draugam un tāpat arī viņs man. Bez greizsirdībām. Ir normāli, ja ir kāds crush uz citu, bet nav normāli krāpt un melot. Turklāt, ir arī atvertas attiecības. Amerikā tas ir populārāk, šeit tomēr domāšana ir aprobežotāka. Nesaku , ka ir pareizi iet attiecībās un tad satikties ar vel citiem, bet kādēļ nepacelt tādu sarunu, ja ir vēlme krāpt. Es personīgi uzskatu, ka visu var izrunāt un šķiršanās arī nav nekādas dzīves beigas. Te laikam vienkārši ir jautājums kādas cilvēkam ir morāles, sirdsapziņa. Varbūt personība jau tāda, ka tieši patik tie meli, slēpšana, nu ķipa uzbudina tieši tas viss. Bet nu sad, ka tādā veidā jāsāpina un bieži vien tas pamatīgi iedragā tā cilvēka (kuru nokrāpa) nākotnes redzējumu uz attiecībām un uzticību kā tādu.