Esmu liela gurmāne, patīk kafūži un restorančiki, taču pirms pandēmijas ārpus mājas noteikti ēdu biežāk. Manējam gan vairāk garšo un patīk mājas ēdiens, jo mēs abi tiešām ļoti garšīgi gatavojam. Un taisām ne vien kotletes un biešu zupas, bet arī visādus austrumu ēdienus, zivis, jūrasveltes, interesantas uzkodu plates. Bet es esmu tā kas viņu pavelk: davaj aizejam paēst uz to restūzi, davaj pasūtam picu vai suši... viņš vienmēr piekrīt, jo zina, ka man tas sagādā prieku. Maksājam kā kuru reizi, laikam biežāk es.
Pati arī vienītī šad tad ieskrien kaut kur paēst pusdienu piedāvājumu, salātiņus vai paķeru burgeru, kebabu.
Kad tikko iepazināmies un kopā nedzīvojām, pa restorāniem vien staigājām, oj, tur aizgāja pāris tk mēnesī 😃, bet nu tagad ir 70 % - 80% mājas ēdiens un 20 - 30% ārpus mājas / ar piegādi. Pirms pandēmijas arī šad tad gājām uz bāru iedzert kādu alu vai kokteili, īpaši vasarā.
Ceļojumos esam tie, kas vienmēr visas ēdienreizes ēd ārpus savas naktsmītnes, kafe un restorānos. Labākajā gadījumā vakarā uzkodas pie vīna sagriezīsim, bet ceļojumā esot makaronus pusdienās nekad nevārīsim, lai ietaupītu.