Sveikas!
Vēlējos pastāstīt par savu pieredzi. Ar domu, ka varbūt tā kādai arī palīdzēs pieņemt lēmumus, nonākot līdzīgā situācijā, ņemot vērā šo veiksmes stāstu.
Pagājušajā gadā uzsāku kopdzīvi ar stipri jaunāku vīrieti - man 31, bet viņam 16. Sākotnēji biju piesardzīga, taču nu jau laiks rāda, ka tā ir bijusi lieliska izvēle. Esmu laimīga, veidojam ģimeni.
Būtiska nozīme ir tam, ka vīrietis ir ļoti gudrs, erudīts, jau gana patstāvīgs. Pagaidām gan viņu nodrošinu ar kabatas naudu, taču mums ir vienošanās, ka vasaras brīvlaikā arī viņš strādās un pelnīs mūsu ģimenei iztiku.
Īpašais pārsteigums un prieks man ir par to, ka viņam ir izveidojusies lieliska saikne ar manu 12 gadus veco dēlu, kurš manu vīrieti jau ir pieņēmis par tēvu. Un arī viņš manu puiku sauc par dēlu. Abi mācās vienā skolā, kas ļauj arī patēvam rūpēties par dēlu, palīdzēt mājasdarbos. Abiem ir lieliskas attiecības, brīvajā laikā abi kopā spēlē datorspēles. Saskaņa un sapratne ir lieliska.
Vai kādai ir līdzīga pieredze? Būtu interesanti uzzināt, kā citām meitenēm gājis šādās attiecībās.