Nesen piedzima bērniņš, būs tūlīt 4 mēneši. Protams vēl neesmu apradusi ar jauno mātes lomu un režīmu (naktis)
Bet ar partneri pēdējos divus mēnešus attiecības ir briesmīgas. Es neesmu vispār laimīga.
Vins tik dzīvojās pa savam problēmām un finansiālo pusi (ir parādi) , tāpēc dzīvojam ierobežoti un attiecības ir palikušas pliekanas/parastas kaut gan kopā esam 2 gadus tikai.
Es saprotu, ka bērna ienākšana pasaulē daudz ko maina un domāju, ka pirmais gads attiecībām ir pārbaudījums.
Bet tagad es esmu tā kas tiešām grib iet prom,jo esmu tiesa vārda nozīme nelaimīga un nezinu ko iesākt, jo gribētu lai bērna dzīvo pilnvērtīgā ģimene.
Mums ir ļoti daudz strīdu, liekas ka runājam divas valodās. + ir tāds ka vins piedalās daudz bērna vākšana bet pārsvara jaa tas ir darbs, parādi un nīkšana.
Arī fiziska puse man vairs pret viņu nav, negribu seksu un vins par to ļoti dusmojas, bet ka var gribēt seksu ja nejuties mīlēts? Vairāk jutos tā it ka būtu draugi vai brālis ar masu, jo nav ne romantikas, ne kaisles.
Vīrietis saka, ka grib nokārtot ar laiku tā lai dzīvotu daudz labāk un doma par nākotni un tagad nevar pievērsties attiecībām, bet seksu grib, var teikt ka jāgaida labaks laiks attiecībām.
Bet es nevaru vienkārši ņemt un plest kājas kad vins grib, ja nejutu nekādu mīļumu vai mīlestību.
Pēdējā laika jutos daudz kur piespiesta un asaras iet pa gaisu.
Vai tiešām vienīgais variants ir šķirties?
55
