Sveikas,
Strauji tuvojas dekrēta beigas un apsveru iespēju neatgriezties darbā.
Iespējams man būs nepopulārs viedoklis, bet, manuprāt, ir ļoti skumji, ka mūsdienās sievietēm jāskrien atpakaļ uz darbu un savs pat ne 2 gadus vecais mazulis jāuztic svešiem cilvēkiem (aukles, bērnudārza auzdzinātājas utt), tikai lai nopelnītu naudu ģimenei, par ko pamatā būtu jārūpējas sevi cienošam vīrietim. Arī redzot sižetu par Mīlestības māju, manas domas apstiprinājās.
Sievietēm jāvar viss-karjera, bērni, ģimene, atbalstīt vīrieti, labi izskatīties, kamēr vīrieši bieži vien nevar pienācīgi izdarīt savu galveno 1 pienākumu-normāli uzturēt ģimeni.
Augstas klases skaistas sievietes ar turīgiem vīriem pēc bērnu dzimšanas bieži vien nododas rūpēm par ģimeni, uzskatu, ka tas ir pareizi.
Un neiet runa, ka jādzīvo ar minimālu dzīves līmeni, vīrietim sievietei tāpat būtu jāatļaujas gan manikīrs, gan šopings, gan ceļojums vismaz reizi gadā.
Vienīgais, kas satrauc, ir nekādas sociālās garantijas-nekrājas ne pensija, nekas cits, veidojas ļoti liela finansiālā atkarība no vīrieša.
Kādas ir Jūsu domas par to? Cik būtu jāpelna vīrietim, lai Jūs to spētu atļauties darīt (1 bērns)? Vai vispār apsvērtu ko tādu darīt?