Man vajag padomu- no malas skatoties, citreiz cilvēkiem labāk izdodas uztvert situāciju.
Tātad, pirms pāris mēnešiem nomira vecmamma, mammas mamma.. Vectēvs palika dzīvot viens- 91 gads, bet vēl patīk rosīties, lai gan ar dzirdi un redzi ir švaki, ēst sev arī neprot pagatavot, tv nekad nav mācējis ieslēgt- visus saimnieciskos darbus darīja vecmamma, vińam savi darbini. Un kopš nomira vecmamma, mamma katru dienu brauc ar autobusu 20km, lai viñu pabarotu un papusdienotu kopā, jo vińš ir viens pats laukos, tikai 4suñi, kurus mamma arī pabaro. Manai mammai ir zelta sirds, bet tas aiznem tik daudz vinas laika, nervu un arī finanšu, jo autobuss maksā, vectēvam pārtika jāpērk, vins noperk maizi un uzakata, ka pats tiek galā, bet tā nav pilnvērtīga maltīte un tas nav gana. Un mamma zaudēja darbińu, jo laukos visu ver ciet un darbs ir tikai mežstrādniekiem. Labi, ar naudu mes varam ar māsu vinai palīdzēt, bet mēs nedzivojam LV ne viena, ne otra. Tīri emocionāli nezinu kā mammai palīdzēt? Ar katru dienu viña man klausulē nabags raud, ka nezina, ko iesākt. Vectēvs negrib uz pansionātu ne pa kam, suñus atdot negrib, uzskata tiek ar visu galā! Un tad mamma baidās meklēt, piemēram, darbu Rīgā- ja nu vectēvs nokrīt, ja kaut kas notiek.. vińam nav ne viens, kas laukos varētu ko palīdzēt un piezvanīt māk tikai mammai. Vińa pašlaik ziedojas, it loti nelaimīga un tas īsti pat netiek novērtēts. Vina man ir viena, nav ne vīra, drauga, draudzenes arī izklīdušas. Kā man vińai palīdzēt?
105
