Piemetināšu, ka pati reiz esmu bijusi attiecībās ar emocionālo varmāku, kura slimās greizsirdības, manipulēšanas, melu un sociopātam raksturīgās uzvedības dēļ tajā laika posmā atrados dziļā depresijā un atkarībā no alkohola un citām apreibinošām vielām + vēl publiski pazemota pa visu internetu, mēģinot man piesiet visas netīrās lietas ar kurām nodarbojās viņš pats. Jā, toreiz uzkāpu uz tāda grābekļa, bet tās attiecības savā ziņā arī atvēra acis, liekot vērīgāk peivērst uzmanību vīriešiem ar kuriem vēlos iepazīties, jau lai laikus spētu atpazīt trauksmes signālus. Jāpiebilst, ka man, kad biju tajās attiecībās, bija 21 gads. Cik ir Dārtai? 33? Nu, tad, piedodiet, bet, kas vēl pieļaujams agrā jaunībā, kad īsti vēl nepazīsti cilvēkus un tikai veido savu izpratni par to, kas attiecībās ir normāli un kas nav, īsti vairs nešķiet pieļaujams pieaugušai sievietei, īpaši tādai, kura ir publiska persona un gan jau ļoti labi zināja ar kādu (pie tam, tādu pašu publisku) personu sapinas. Nedzīvojam jau milzu ASV vai Krievijā, lai nezinātu kas ir Artuss Kaimiņš. Un, pat ja sākumā izturējās kā sapņu princis, tad varbūt tomēr der pagaidīt gadiņus 2-3, pirms no tāda vīrieša radīt bērnu, ne vaini domāt, ka vīrietis, kurš ir fiziski iepaidojis savas iepriekšējās draudzenes, pēkšņi būs tas, kurš pret tevi, kā izredzēto, izturēsies ar mīlestību un rūpēm. Baigi jau negribas šajā situācijā teikt "pati vainīga", bet, nu, tomēr...