Darbs. Pienākumi. Atalgojums

Strādāju aptuveni 20 stundas nedēļā, varu strādāt cik gribu un kad gribu, vai tas būtu plkst. 12 dienā vai 3 naktī, galvenais, lai tas kaut kad tiek izdarīts, tādēļ strādāju pa lielam tikai tajā diennakts posmā, kad man ir vajadzīgā enerģija un garastāvoklis. Par šādu pusslodzes darbu sanāk ap 600-700 eiro uz rokas, ar ko man īstenībā pagaidām pietiek, jo ir ļauts strādāt arī vairāk vairāk, bet tas 1000+ atalgojums man nav tik ļoti nepieciešams, lai strādātu 40 stundas, ja nu vienīgi dažreiz, kad kaut kam jāiekrāj. Stress ir 0, tādēļ man nav nepieciešamības piektdienās atslābināties, jo nav jau no kā :)

Saprastu, ja jautājums būtu par darba mainīšanu uz vienkāršāku, samazinot arī ienākumus, bet, ja ir iespēja saņemt vairāk, darot mazāk - loģisks risinājums! Īpaši, ja esošais “grūtais” darbs nenes gandarījumu.

Čau.
Es strādāju 6 dienas nedēļā un ir tā,ka darba apjoms ir kārtīgs un es daru visu viena pati, jo esmu viena no 5 filiālēm. Kādam liekas, kas ta tur, 10 ej uz darbu 17 ej mājās, pa vidam ir jātiek ar kašķīgiem cilvēkiem gala, daži, protams, ir sirsnīgi un ļoti jauki. Ir minimālā alga + katru mēnesi prēmija. Kādu mēnesi uz rokas sanāk 600 eiro. Vai man ar to pietiek, nuuu es varu nomaksāt rēķinus un pāest, un manikīrs sanāk.
Es gribētu, ka tik daudz nav uz maniem pleciem, ka man būtu vēl kāds kolēģis, jo šobrīd es daru 2 cilvēku darbu. Ir dienas, kad apnīk tās četras sienas un visa tā vide, bet dzīvojot mazā pilsētā ir grūti atrast citu darbu, jo te ja tu dabū darbu, tad turies ar zobiem un nagiem.
Darbam nav ne vainas, bet pienākumu ir daudz un es pat dažkārt vakaros sevi vainoju, ka es nepaspēju visu izdarīt, ka es slikti strādāju. Kaut arī visu dienu, esmu bez partraukuma strādājusi.
Nervi čupā man šķiet ir jebkuru darbu darot. Varbūt lai mazāk kaitētu savai nervu sistēmai, ir nedaudz jāiemācās uztvert vieglāk, kas notiek apkārt un nelaist to tik tuvu pie sirds, bet es arī toneprotu darīt, bet to gan jau ka var iemācīties.

@Aamelija vari padalīties, kas tā par darba vietu?
Varbūt kaut kāds drūmuma periods, bet nespēju atrast jēgu strādāt, strādāt, un beigās tas tikai izdzīvošanai, un prieka maz. Piekritu, ka jamacas uztvert vieglāk, šeit laikam tas slimīgais perfekcionisms gūst virsroku un vienmēr šķiet, ka tomēr līdz galam nav gana labi 🙄
lexxie esošais darbs teorētiski labs amats, kaut kāds zinams prestiža, ar laiku var pakāpties, bet nebiju gaidījusi, ka tas manī ieviesīs tik daudz stresa..plus jā, gandarījuma baigi nav..

Darbs kā darbs. Neteiktu, ka esmu šausmīgi apmierināta, bet priecājos, ka man tas ir. Uz "savas vietas" meklēšanu neieciklējos, jo darbs, kas man patiktu, neeksistē. Pēc dabas esmu slinks cilvēks, ja nevajadzētu naudu, es nevienu dienu nestrādātu.
Neeksistē arī zelta bedres. Katram darbam ir sava garoza, tik atkarīgs, vai to var pieciest. Vietās, kur labi maksā, parasti arī ir labi jāstrādā. Par deguna urbināšanu nevienam lielu piķi nemaksā.

Pirms vairāk kā pusgada nomainīju darbu no itkā prestiža nosaukuma iestādes, bet, lai arī darbs sākotnēji patika, covid izmaiņu rezultātā nebija vairs tas. Nomainīju jomu kardināli, patīk mājas režīms un tas, ka negaida mani konkrētā laikā nekur, ja vajag darīšanās pa dienu - visu pati kontrolēju. Alga krietni labāka.
Teikšu tā - ja tuvākā gada laikā neredzi paaugstinājumu, maini iestādi, maini amatu - jebko. Viennozīmīgi Tavs pluss ir, ka neesi reāli bez darba, es kādu gadu skatījos un izvēlējos, un pieteicos tur, kur reāli justu izmaiņas finansiāli/darba vidē/life-work balance utml. Vairākām vietām pārrunu posmā atteicu, dažas atteica man, bet saprotu, ka viss salikās kā vajag. Iet uz pārrunām ir veselīgi savas vērtības apzināšanai. To pat iesaka darīt, ja esošais darbs apmierina.

Esmu atradusi savu zelta bedri. Biroja darbs, alga ir ok, bet nekas īpašs, toties nervi vieta. Atradu tagad arī papildus darbu, strādāšu 6 dienas nedela 50h+ nedela. Būs traki, bet ceru adaptēties. Kopā sanāks laba alga, darit to kas daudz maz patīk, vienīgi slodze būs liela.

Man personīgi arī tagad ir enerģija un darbaspējas strādāt daudz. Ir bijuši arī tādi posmi iepriekš. Kārtīgi nostrādāt, un tad arī pelnīti atpūsties. Bet gribas tam redzēt jēgu, tālāku mērķi, izaugsmi..
Bet kas ir tās jomas, uz kuram radikāli spējat mainit sfēru? Neprasa attiecīgo izglītību, pieredzi? Ja vien tas nav administrators/viesmīle/ telemarketings utt.(nedomāju neko sliktu par šim profesijām, zinu, ka šeit bez pieredzes daudz kur paņems)

Vot es arī gribu nonākt līdz tam mirklim, kad saku- esmu atradusi savu zelta bedri un plus mīnus viss ir forši un apmierina🥳

Kardināli mainīju no viesmīlības nozares (5+gadu vecākais speciālists jomā) uz HR/projektu vadību. Protams, sasniedzot kādu līmeni specialitātē, citās pozīcijā arī paveras iespējas, jo tomēr ir strādāts ar kādu zināmu pienākumu/atbildību kopu. Iekšējās sistēmas un darba specifika tāpat katrā uzņēmumā cita, ja galva uz pleciem, apgūt un iestrādāties problēma nebūs.

@Aamelija Nosūtīju Tev ziņu :)

krikse1123 man ir tāpat kā tev, arī biroja darbs, vienīgi atsēdēšana un neforša vadība. Mani tas neapmierina, pagaidām gaidu labākus laikus :D
Neesmu no tiem, kas baidās apgūt kko jaunu vai spert soli nezināmajā, bet darba maiņa pašlaik traucētu maniem pagaidu plāniem uz šo gadu. Tad jau skatīšos

Tavs darbs nav valsts sektorā? Ilgtermiņā varētu būt labāk iet prom. Neizklausās, ka tu ļoti daudz ko varētu zaudēt. Vienkārši sāc sūtīt CV, staigāt pa intervijām, un tad jau redzēsi, ko vari atrast, kādi ir piedāvājumi.
Ja problēma ir tikai stresā, tad var vispirms mēģināt risināt šo problēmu. Sports, meditācija, veselīgs uzturs un regulāras ēdienreizes (ja vēl nav) var daudz palīdzēt.

women_wonderland Ja, vadība arī svarigs faktors, man tieši šajā vietā, diemžēl, arī baigi nav paveicies..nu, ceram uz labāko, lai mums veicas 😁💪🏻

29090 esmu iegājusi ļoti veselīgā režīma, kustos, ēdu regulāri, pietiekami guļu, kad diena galā, viss labi, kā sāku domāt, ka atkal darbs, tā sākas, no rīta jau ceļos ar trauksmi. Pati esmu sapratusi, ka tas varētu but sasitits ar to, ka ne vienmēr visi pienākumi tiek izklāstīti un man būtu jazin, ka tas ir jādara, vai ir šie komentāri reizēm- bet so jau mēs kaut kad darījām un Tev būtu jazin. (Un tad Tu juties slikti, jo neatceries no visam 50 lietām, kas bija šī konkrētā un baidies atkal jautāt) tāds cikls, kurš pamazām ievelk stresā. Bet nav valsts sektors. No otras puses saprotu, ka bez grūtībām nekas nebūs, tajā pat laikā brīžam šāda veida pasniegšanas veids nešķiet ļoti veselīgs :/

Man bija tieši tāda pati problēma. Nesaku, ka man savs darbs nepatika, bet viss stress un 9h dienā darbs + 40min - 1,5 h ceļš vienā virzienā tik ļoti nogurdināja, ka vairs nebija prieka ne par ko. Arī atbildība bija liela, darbus tikai krāva virsū, pielikumu nedod, jo laikam domā, ka Ziemassvētku prēmijas to visu nolīdzina un dod motivāciju, bet galīgi nē.
Tad nu kādu pusgadu mēģināju saņemties un prātot, ko lai dara, jo domas par vergošanu, celšanos 5 no rītiem, kad tikai ap 19 esmu atpakaļ, bija vislabākais motivātors.
Pēc draudzenes ieteikuma pamēģināju ieguldīt naudu, lai tā strādātu manā labā un beidzot varu teikt, ka pēc mēneša dodos prom no darba!
Varu ieteikt tiešām - ja neesi apmierināta, tad izdomāsi , lai tikai tur nebūtu jāatgriežas.😀

Lukreecija kur Tu ieguldīju finanses? Ja nav noslēpums? Skaidrs ir tas, ka lēnām domāju variantus, izskatu, mēģinu izzināt visas iespējas, protams, tam vajag laiku. Bet uz doto mirkli jutos tādā kā strupceļā. Ne uz priekšu, ne atpakaļ 😒

kad diena galā, viss labi, kā sāku domāt, ka atkal darbs, tā sākas, no rīta jau ceļos ar trauksmi.

Tā noteikti izklausās pēc lietas, ko tu vari pati mainīt. Vismaz mazināt. Nesaku, ka tad ir jāpaliek darbā, ja izdosies tikt no stresa vaļā. Bet nav arī garantijas, ka tu tik drīz tiksi no darba prom, vai arī ka tev nebūs stresi arī nākamajā darbā. Man ilgu laiku tas viss šķita pārāk ezotēriski un muļķīgi, bet es pamēģināju meditāciju, un pēc kādām 1-2-3 nedēļām (precīzi neatceros) stresa līmenis jau bija jūtami mazāks. Galvenais to darīt regulāri, katru dienu, un stratēģiski - brīžos, kad jūti, ka nervi sāk uzvilkties. Headspace ir Meditation and mindfulness made simple, laikam aplikācija, bet online var novilkt visus failus. Un katrai dienai ir savs audio ieraksts, kopā daži simti.

man būtu jazin, ka tas ir jādara, vai ir šie komentāri reizēm- bet so jau mēs kaut kad darījām un Tev būtu jazin. (Un tad Tu juties slikti, jo neatceries no visam 50 lietām, kas bija šī konkrētā un baidies atkal jautāt) tāds cikls, kurš pamazām ievelk stresā

Es tādā gadījumā pa soļiem dokumentētu visu, ko daru. Ja ir daudz sīku pienākumu, manuprāt tas pat būtu obligāti jādara - jāveido čeklistes, kas tieši jāveic pie kāda konkrēta darba, citādi agrāk vai vēlāk tiešām kaut ko aizmirsīsi. Ja šaubies, ka visu atceries, vienmēr var pie vadības iet ar uzstādījumu, ka ''izdarīju to un to, gribēju pārliecināties, ka nekas nav palaists garām'' u.tml. Ja viņiem ir tik nenormāli grūti atbildēt uz šādiem darbinieku jautājumiem, tad vispār nav vērts par viņiem cepties, un vēlu veiksmi labāka darba meklējumos.

Ceru, ka nakotne visur ieviesis 4 dienu darba grafiku. Nav cilvekam jaruka 40 vai 40+ stundas nedela. Kad esi jauns un bez berniem, un galva tikai nauda, tad vel ir piedodami, bet kad ir gimene, vai nav atbilstoss vecums, tad kapec jaliek cilvekam stradat ka vergam. Jauniem jau ja, ja gribas vairak nopelnit, paliek ilgak darba, lai varetu nopelnit papildus naudu, ir saprotams, jo grib atrak nomaksat hipoteku utt.

29090 paldies par ieteikumu. Vērts padomāt un izmēģināt.
sla pilnīgi piekritu. Citadak dzive paiet parsvarā rukājot. Daudzās valstīs jau ir pierādīts, ka 4 dienu darba nedēļa spej but produktīvāka nekā 5. Kad mūsu valsts līdz tam nonāks un vai nonāks, kas to lai zin.