Šobrīd nestrādāju jau 2 gadus ienākumi 0. Uztur mamma. Nevaru pabeigt mācības. Un tad man radās tāds jautājums. Vai vispār sievietei ir j;āstrādā? Un vai ir jēga tērēt milzu naudu par izglītību, ja realitātē tu nevari realizēties. Mācības nevaru pabeit jo jātērē milzu daudz laika gan sevi kopjot- piem, liekot maskas mājās un no pamatsastavdaļām izmaksas ir tikai maza daļa no likšanas skaistumkopšanas slonā. Tāpāt manikīra uztaisīšana utt, utjpr. Tās kas sevi nekopj mājās bet staigā pa skaistumkopšanas kabinetiem izskatās um maksā pa 100 ned. par kosmētiķes pakalpojumiem izska'tas daudz sliktāk. Un veidot mājas saimiecības darbus, gatavojot, tīrot un aprūpējot kaķi man nav laika mācībām. Vai nav vaits spēka. Tikko nenoliku 1 eksāmenu, jo atbraucot uz mājām nebija kad uztiasīt darbus un mācīties. Jo vienmēr viss neizdarītais stāv, netīrība, vajag uztaisīt est, kaķis jāved staigāt, uz veikalu. Tad vēl tak jāvingro, sevi jāsakopj. Un tā jau ir pienācis vkars un nav laika pat mācīties. Par kaut kādu darbu nemaz nerunājot. Jā, man ir mazasinība, varbūt tas kaut ko ietekmē.
Tāpēc man tāds jautājums. Sieveitei nav laika nedz darbam, nedz mācībām par bez bērniem. Nezinu kā vispār ir iespējams tik tagā ar visu pārējo, ja ir bērns, kur nu vēl strādāt. Un tad vēl mūsdienas ar skaistuma standartiem. Sievietei jāsmaržo. Metiem nav jābūt taukainiem. Padusēm un kājām nav jābūt aizaugušām ar spalvām. Mūsu mammu laikos tā nebija- un tāpat netika galā. Un tad vēl varētu arī negi nebūt netīri seja uzkrāsota un drēbes trīras un izgludīnātas. Man tā kā vergu nav, lai man to visu izdarītu par velti manā vietā .. apmika rakstīt.