kristiana_i @ 08.01.2022 11:01Sveika!
Būtu jāsaprot par draugiem – cik tuvi tie tev ir un cik saprotoši, ja reiz visu laiku atteiksi, tad atceries, ka trešo reizi tev visticamāk vairs nepiedāvās. Lai pēc tam nav jāraud, ka nav draugu, jūties vientuļi utt.
Par draudzeni – ieplāno satikšanos darba dienas vakarā, tad nebūs visu dienu jāpakārto šai tikšanās reizei. Stulbāk būtu tagad atteikt, ja reiz piekriti tikties, jo man besī, ka tā dara. Esmu no tādiem “draugiem” atteikusies, kas piekrīt un tad atsaka.
Dāvana kolēģei – kāpēc tu piekriti, vai šis pienākums bija specifisks, ka to varēji veikt tikai Tu? Vai nevari aizbraukt pakaļ darba laikā vai piezvanīt un palūgt, lai atsūta ar kurjeru vai Omnivu?
Vai jums darbā ir sekretāre/administratore, kam šādu dāvanu izņemšana faktiski atbilstu amata pienākumam (organizēt darba ikdienu utt.)?
Vai Tev kāds ir kādreiz atteicis, kad privāti esi lūgusi kaut ko? Ka jūti tādu pienākumu vinmēr palīdzēt?
Esmu ar gadiem iemācījusies atteikt, jo vienā brīdī tu attopies, ka visi citi neko nevar, nav laika, bet tad it kā esi tikai Tu, kas redz var visu paspēt un samenedžēt laiku. TĀ NAV!
Jā, protams, šad un tad ir situācijas, notikumi par kuriem es vēl tagad pārdzīvoju, ka esmu centusies ar visus sirdi un dvēseli, bet to beigās neviens nemaz nenovērtē un pataisa tevi par to vainīgo. Pēc šādām reizēm gribot negribot nākas pārdomāt savus soļus nākotnei. Un tad ir grūti atrast to trauslo robežu, bet te vairāk ar ģimeni saistīts un veciem cilvēkiem…mazliet sarežģītāka tēma nekā darbs un draugi.
‘’Es saprotu, ka prioritāte vajadzetu būt sev, bet tad es aizdomājos, ka man ir tikai studijas un darbs, citiem ģimenes un mazāk laika...un jūtu pienākumu...”” pēc šīs frāzes izskatās, ka tev SEVI ir jānovērtē un savs laiks!!! Vai tad tev nav ģimene-vecāki, omes, opji utt.? Tas, ka citiem ir bērni, ir tikai viņu atbildība! Un ja var pateikt tikai studijas un darbs – vai tev liekas, ka tas ir maz?
Laiks ir dārgs!
Un nevajag censties attaisnoties ar tizliem teikstiem! :D
Sāc vienkārši mācīties no katras reizes, izanalizē un dzīvo tālāk!
TimeToDream2 @ 08.01.2022 12:32Autore, piedod, iespraukšos ar savu jautājumu, jo situācijas būtība ir līdzīga.
Ir viens paziņa. It kā lādzīgs cilvēks, bet nekontaktējamies visai bieži. Pirms pāris mēnešiem viņš palūdza aizdot naudu. Summa ne visai liela, palūdza 20 EUR, kurus zvērēja, ka atdos. Tajā brīdī biju diezgan ierobežota līdzekļos, tāpēc pateicu nē, ka varbūt citu reizi, ja vajadzēs. Pirms kāda mēneša viņš atkal palūdza līdzīgu summu. Pajautāju, kāpēc tad viņš nejautā draugiem, radiem, kuri ir tuvāki, jo es esmu tikai paziņa. Viņš atbildēja, ka viens ignorē, citi pasaka, ka vienkārši nē. Tas mani vedināja uz aizdomām, ka kaut kas nav tīrs, ja tik daudzi viņam atsaka aizdot naudu. Pateicu arī nē. Pēc kādas nedēļas atkal uzrakstīja to pašu lūgumu. Noignorēju. Pēc dienas atkal tas pats, atkal es noignorēju. Vakar naktī uzrakstīja to pašu, ka vajadzīga palīdzība, vai varu aizdot naudu. Pēc tam uzrakstīja vairākas ziņas, lai atbildu taču un neklusēju. Neko neatbildēju.
Naudu aizdodu tikai tuvākajiem, kuriem uzticos. Nauda man gluži no gaisa nebirst, tāpēc apejos ar to uzmanīgi. Tas viņa teksts, ka citi atsaka un ignorē viņa lūgumu, vieš aizdomas, ka aizdevuma gadījumā par to naudu var aizmirst. Turklāt mēnesī vairākas reizes uzstājīgi rakstīt, lūgt un tad gandrīz ar dusmām rakstīt, ka viņam neatbildu...
Kā jūs reaģētu? Ignorētu, pateiktu nē, kādu rupjāku vārdu? Vai tomēr palīdzētu?
pasaki, ka tev pašai 5eur kontā, ka nav ko aizdot.TimeToDream2 @ 08.01.2022 12:32Autore, piedod, iespraukšos ar savu jautājumu, jo situācijas būtība ir līdzīga.
Ir viens paziņa. It kā lādzīgs cilvēks, bet nekontaktējamies visai bieži. Pirms pāris mēnešiem viņš palūdza aizdot naudu. Summa ne visai liela, palūdza 20 EUR, kurus zvērēja, ka atdos. Tajā brīdī biju diezgan ierobežota līdzekļos, tāpēc pateicu nē, ka varbūt citu reizi, ja vajadzēs. Pirms kāda mēneša viņš atkal palūdza līdzīgu summu. Pajautāju, kāpēc tad viņš nejautā draugiem, radiem, kuri ir tuvāki, jo es esmu tikai paziņa. Viņš atbildēja, ka viens ignorē, citi pasaka, ka vienkārši nē. Tas mani vedināja uz aizdomām, ka kaut kas nav tīrs, ja tik daudzi viņam atsaka aizdot naudu. Pateicu arī nē. Pēc kādas nedēļas atkal uzrakstīja to pašu lūgumu. Noignorēju. Pēc dienas atkal tas pats, atkal es noignorēju. Vakar naktī uzrakstīja to pašu, ka vajadzīga palīdzība, vai varu aizdot naudu. Pēc tam uzrakstīja vairākas ziņas, lai atbildu taču un neklusēju. Neko neatbildēju.
Naudu aizdodu tikai tuvākajiem, kuriem uzticos. Nauda man gluži no gaisa nebirst, tāpēc apejos ar to uzmanīgi. Tas viņa teksts, ka citi atsaka un ignorē viņa lūgumu, vieš aizdomas, ka aizdevuma gadījumā par to naudu var aizmirst. Turklāt mēnesī vairākas reizes uzstājīgi rakstīt, lūgt un tad gandrīz ar dusmām rakstīt, ka viņam neatbildu...
Kā jūs reaģētu? Ignorētu, pateiktu nē, kādu rupjāku vārdu? Vai tomēr palīdzētu?
TimeToDream2 @ 08.01.2022 12:32Autore, piedod, iespraukšos ar savu jautājumu, jo situācijas būtība ir līdzīga.
Ir viens paziņa. It kā lādzīgs cilvēks, bet nekontaktējamies visai bieži. Pirms pāris mēnešiem viņš palūdza aizdot naudu. Summa ne visai liela, palūdza 20 EUR, kurus zvērēja, ka atdos. Tajā brīdī biju diezgan ierobežota līdzekļos, tāpēc pateicu nē, ka varbūt citu reizi, ja vajadzēs. Pirms kāda mēneša viņš atkal palūdza līdzīgu summu. Pajautāju, kāpēc tad viņš nejautā draugiem, radiem, kuri ir tuvāki, jo es esmu tikai paziņa. Viņš atbildēja, ka viens ignorē, citi pasaka, ka vienkārši nē. Tas mani vedināja uz aizdomām, ka kaut kas nav tīrs, ja tik daudzi viņam atsaka aizdot naudu. Pateicu arī nē. Pēc kādas nedēļas atkal uzrakstīja to pašu lūgumu. Noignorēju. Pēc dienas atkal tas pats, atkal es noignorēju. Vakar naktī uzrakstīja to pašu, ka vajadzīga palīdzība, vai varu aizdot naudu. Pēc tam uzrakstīja vairākas ziņas, lai atbildu taču un neklusēju. Neko neatbildēju.
Naudu aizdodu tikai tuvākajiem, kuriem uzticos. Nauda man gluži no gaisa nebirst, tāpēc apejos ar to uzmanīgi. Tas viņa teksts, ka citi atsaka un ignorē viņa lūgumu, vieš aizdomas, ka aizdevuma gadījumā par to naudu var aizmirst. Turklāt mēnesī vairākas reizes uzstājīgi rakstīt, lūgt un tad gandrīz ar dusmām rakstīt, ka viņam neatbildu...
Kā jūs reaģētu? Ignorētu, pateiktu nē, kādu rupjāku vārdu? Vai tomēr palīdzētu?
TimeToDream2 @ 08.01.2022 12:32Autore, piedod, iespraukšos ar savu jautājumu, jo situācijas būtība ir līdzīga.
Ir viens paziņa. It kā lādzīgs cilvēks, bet nekontaktējamies visai bieži. Pirms pāris mēnešiem viņš palūdza aizdot naudu. Summa ne visai liela, palūdza 20 EUR, kurus zvērēja, ka atdos. Tajā brīdī biju diezgan ierobežota līdzekļos, tāpēc pateicu nē, ka varbūt citu reizi, ja vajadzēs. Pirms kāda mēneša viņš atkal palūdza līdzīgu summu. Pajautāju, kāpēc tad viņš nejautā draugiem, radiem, kuri ir tuvāki, jo es esmu tikai paziņa. Viņš atbildēja, ka viens ignorē, citi pasaka, ka vienkārši nē. Tas mani vedināja uz aizdomām, ka kaut kas nav tīrs, ja tik daudzi viņam atsaka aizdot naudu. Pateicu arī nē. Pēc kādas nedēļas atkal uzrakstīja to pašu lūgumu. Noignorēju. Pēc dienas atkal tas pats, atkal es noignorēju. Vakar naktī uzrakstīja to pašu, ka vajadzīga palīdzība, vai varu aizdot naudu. Pēc tam uzrakstīja vairākas ziņas, lai atbildu taču un neklusēju. Neko neatbildēju.
Naudu aizdodu tikai tuvākajiem, kuriem uzticos. Nauda man gluži no gaisa nebirst, tāpēc apejos ar to uzmanīgi. Tas viņa teksts, ka citi atsaka un ignorē viņa lūgumu, vieš aizdomas, ka aizdevuma gadījumā par to naudu var aizmirst. Turklāt mēnesī vairākas reizes uzstājīgi rakstīt, lūgt un tad gandrīz ar dusmām rakstīt, ka viņam neatbildu...
Kā jūs reaģētu? Ignorētu, pateiktu nē, kādu rupjāku vārdu? Vai tomēr palīdzētu?
precīzi, man agrāk bija tāpat. Līdz paskatījos, ka citi atbild ar vienu diviem vārdiem, nevis ar atbildi pa pus lapu. Pārgāju - "diemžēl, netieku". "Daudz darba". "Nevarēšu". Un, izrādās strādā ideāli. 😀Naktsputns @ 08.01.2022 10:00Paldies par atbildēm!
Es saprotu, ka prioritāte vajadzetu būt sev, bet tad es aizdomājos, ka man ir tikai studijas un darbs, citiem ģimenes un mazāk laika...un jūtu pienākumu...
Un jutos kaut kā tā it kā būtu nodevēja, ja pasaku - nav laika vai citi plāni... vienmēr liekas, ka vajag plašāk paskaidrot, lai cilvēks nedomā, ka izvairos...
Bet paldies! Jātrenē sevi
C00L Dzipsy @ 08.01.2022 00:46Ja tevi māc šaubas teikt JĀ vai NĒ, tad ir grūti dzīvot.
Tiklīdz iemācīties pateikt NĒ, būs vieglāka dzīvošana.
Ja no laika gala ir bijis ar to problēmas, pateikt NĒ var iemācīties lēnām, soli pa solim. Un tas ir jādara sevis paša labā.
Ja nevari pateikt NĒ aci pret aci, sūti īsziņu vai epastu. Tev pat nekas nav jāpaskaidro, vari vienkārši pateikt, ka šoreiz nesanāks, vari samelot, ka ir citi plāni.
Ir jāprot pateikt NĒ!
Tev nevajag uzskatīt, ka tava NĒ atbilde ir kaut kas slikts, tā ir tāda pat atbilde kā JĀ, tikai tam seko citas darbības.
Ja tev paliek neērti atteikt, tā nav draudzene, tev tādus cilvēkus tavā dzīvē nevajag.
Un vismazāk tev vajag izdabāt saviem kolēģiem, kamēr viņi laiskosies gultā, tu brauksi pirkt dāvanu. Ja tu šo tēmu pacel, acīmredzt tu to dari pret savu gribu.
Nesāc sevi šaustīt, ka cilvēki tevi uzskatīs par sliktu, ja sāksi teikt NĒ. Vai tev ir svarīgi ko domā par tevi visi cilvēki? Galvenais, ka tu pati zini kāda esi un to zin arī tavi tuvākie cilvēki.