Sveikas!
Esmu nesen atsākusi dzīvot kopmītnēs, jo atsāku studēt un sapratu, ka lētāk ir kopmītnēs, nekā īrēt dzīvokli :) Šobrīd darba man nav, studijas manā programmā palika attālināti, bet nu, tā kā man ar māti nav diez ko labas attiecības un tagad esmu darba meklējumos, negribas ievākties pie viņas atpakaļ.
Dzīvoju es un vēl 2 meitenes vienā istabiņā, bet meitenes studē ko citu, viņām studijas ir klātienē. :) Un tā nu sanāk, ka es jūtos kā traucēklis. Mums ir jāslēdz kameras, ir jārunā semināros uc., meitenes abas nekur nestrādā, ir jaunas, tikko pēc vidusskolas un reizēm ir tā, ka tad, kad man ir nodarbības, viņas ir uz vietas un es redzu, ka jūtas neērti...dienās, kad man nodarbības ir jau no 8.30 rītā, viņas vēl guļ(es parasti pieslēdzos caur austiņām, tāpēc skaņas netraucē :)), reizēm jau ir augšā un tad piesardzīgi staigā ka tik nepamana(es fonu esmu pamainījusi savos teams zvanos, tāpēc fonā esošo nemaz neredz un viņām to teicu......)
Nezinu, saprotu, ka man nav jādomā tik daudz par citiem, bet es jūtos neērti, ka tā, bet neko mainīt jau nevaru.... Es it kā klausos austiņās, es nerādu viņas kamerā utml., bet tāpat saprotu, ka ir nēerti...
Ko jūs domājat par šo situāciju? Es laikam pārāk domāju, ko citi padomās un kā citi jutīsies, ka tagad sāku domāt, ka laikam kopmītnes nav tik laba ideja..