Jūtu, ka šī diskusija pamazām kļūst leģendāra.
Esiet sveicināti kārtējā rubrikā Nellija12 atbild :D
Patiesībā, cilvēks kurš metas no vienas dēkas nākamjā, dziļi zemapziņā neuzticas ne sev ne apkārtējiem, lai spētu veidot normālas in veselīgas attiecības ar otru cilvēku. Partneru regulāra maiņa ir vistiešākā bēgšana no atbildības, nevēlēšanās atvēries un uzticēties. Visbiežāk tā nāk līdzi jau no bērnības - māte tīši vai netīši radīja iespaidu, ka viņš nevienam nav vajadzīgs, neko nemāk un nekad neko arī nesasniegs. Visbiežāk no mātes noraidījuma cieš vīrieši, bet no tēva noraidījuma cieš sievietes. Tādēļ arī rodas tādi indivīdi kā Nellija12 kas ar putām uz lūpām stāsta, ka būt vienam un jāties apkārt ir pats labākais, kas var būt, jo savādāk viņš nemaz nav spējīgs dzīvot.
Diemžēl vai par laimi realitāte ir tāda, ka tieši nospiedošais vairākums mūsdienās piekopj tādu dzīvesveidu. Tie nav kaut kādi atsevišķi gadījumi. Tas pat ir uzskatāmi redzams diskusijā, kuru izveidoju neilgi pēc šīs. Tāpēc man nav īsti skaidrs, par kādu veselību šeit ir runa…
Viņš nekad nespēs dot otrai pusei mīlestību un rūpes, jo vnk nemāk to un laika gaitā mēģinot tikt pāri saviem kompleksiem ir uzaudzējis tik briesmīgu aizsargslāni, ka pats savā galvā ir pieņēmis un atbalsta tikai un vienīgi, ka dzīvot vienam ir vislabākais risinājums.
…un sliktā ziņa būtu…?
Bet cilvēki ar veselu psihi, kas māk veidot normālas savstarpējas attiecības ir lieliski vīri/sievas, vecāki.
Nu ja ņem vērā to aprakstu, kuru tu minēji iepriekš, lai raksturotu tos “veselos” cilvēkus, tad mūsdienās tādu praktiski nav. Par kādiem veseliem cilvēkiem vispār ir runa? Jo tas, kas notiek visapkārt (pieredzes uzkrāšana, izskriešanās un izballēšanās pirms nopietnu attiecību veidošanas) ir diametrāli pretēji tam, ko tu tikko raksturoji kā veselīgu. Ja mēs veselīga apzīmejumam ņemtu vērā tavu definīciju, tad mums tos dažus cilvēkus vajadzētu meklēt dziļākajos lauku nostūros. Vai mēs dzīvojam kaut kādās paralēlajās pasaulēs? Tu vispār esi no Latvijas vai no kaut kādas tur musulmaņu valsts?
Starpcitu ir arī pierādījies, ka vīrietis, kurš ir ilglaicīgākās attiecībās arī gultā ir labāks - visas iepriekšējās vai esošās sievas vai draudzenes šiem ilglaicīgajiem vīriešiem ir parādījušas un iemācījušas kur un ko darīt ilgstošākai vai tieši otrādi - ātrākai baudai.
Pat ja mēs pieņemam šo apgalvojumu, kā tieši tas ietekmē mani? Man tagad vajadzētu mēģināt veidot ilgtermiņa attiecības ar kādu vieglas uzvedības sievieti tikai, lai uzlabotu savas spējas gultā? Nopietni?
Bet, kad no rīta aizvērsies dzīvokļa durvis - viņai zemapziņā būs sajūta, ka atdevās pārāk viegli un ātri un vīrietis nezvanīs viņai atkal jo “ir taču vecis mačo”.
Nu un? Lielākais vairākums mūsdienu sieviešu ir gatavas nest tādu “upuri”, jo viņām ir “jāizskrienas” pirms kāzām. Viņas pašas izdara tādu izvēli.
1. Jo vīrietis un sieviete ar veselīgu psihi spēj viens otram likt ražot laimes hormonu - dienas liekas gaišākas, mīlestība strāvo ( arī pēc 7 gadu attiecībām )
Pēc tavas definīcijas ar veselīgu psihi, labākajā gadījumā, ir 5% cilvēku, tā ka es šo nevaru uzskatīt par nopietnu argumentu, bet labs mēģinājums!
Tevi vienmēr sagaidīs mājās- ja būs laba diena bijusi kopā priecāsieties, ja būs slikta diena Tev kāds sagatovos vannu, atkorķēs šampanieti un pateiks, ka viss būs kārtībā
Nu šis ir ideālā variantā, bet realitātē ideālu variantu nav. Kaut kas tāds varētu notikt pirmajos 3 mēnešos līdz 3 attiecību gados, bet ne jau ilgtermiņā. Paprasi kaut vai Godfather! Nabags droši vien jau vairākus gadus nav redzējis savu sievu kailu.
Seksu vari dabūt 24/7 ? Arī pēc 7 gadiem attiecībās, nakts vidū piekļaujities otram cilvēkam un sajūtot “to sajūtu “
Galīgi nevaru piekrist. Ir jau sen pierādīts, ka jo ilgāk pāris ir attiecībās, jo retāk viņi nodarbojas ar seksu. Pilnīgi noteikti ne 24/7, it īpaši ar neprognozējamo sieviešu garastāvokļa maiņu, galvassāpēm utt.
Tev vienmēr ir ko samīļot un sabučot un arī tevi regulāri samīļo un sabučo ( lā rezultātā veidojas laimes hormons, jo vairāk strādā laimes hormons jo mazāka iespējamība aptaukoties, iedzīvoties citās veselības problēmās un mierīgāk var uztvert to, ka lielāka daļa cilvēki jūtas patiesi laimīgi savās attiecībās.
Beidzot arī kāds arguments, kuram vairāk vai mazāk varu piekrist. Ļoti labi!
Cilvēki kas uzticas viens otram un draudzējas ar savu galvu, kāzu dienā nedomā par sķiršanos, bet tomēr izmanto 21gs ekstras un nodrošinās ar laulības līgumu nākotnei. Kas nozīmē ka jau pie “Jā “vārda nodrošinās nebaltām dienām pret galvas sāpēm un liekām problēmām.
Laulības līgums viens pats ir neefektīvs. Tur jau vajag saukt paligā zvērinātu notāru, lai to visu procesu iegrāmatotu. Tāpat sanāk, ka, tavuprāt, 40-50% pāru, kuri šķiras katru gadu nedomā ar savu galvu?
6. Attiecībās prieku sagādā arī mazie pārsteigumi - sveiks vīrs - nopirku Tev 10 aliņus, tā pat vien, vai sveika Sieva - nopirku Tev ziedus, jo šodien par tevi domāju.
Nu šis ir tāds ļoti apšaubāms. Vairumā ģimeņu, kuras zinu, sievas tieši lamā virus par alkohola iegādi nevis pašas to piegādā. Tur vēl var norauties ar pannu pa galvu.:D
Veidot attiecības, jo Tev ir Tavs ceļojumu biedrs, un kaut arī kāds maksā par to vairāk, jūs esat uz viena Viļņa. Un ja rēķina kopējo budžetu - nesanāk, la kāds maksā vairāk. Ja vien vīrs nav miljonārs tad normālā ģimenē vīrs piemēram nopērk biļetes - sieva viesnīcu, vai vīrs sedz visus obligātos izdevumus ceļojumam, bet sieva maksā par ēšanu un izklaidēm. Kāpēc forši braukt ceļojumos ar otro pusīti ?
Teorijā jau viss ir skaisti un es pat daļēji pirmajai šī argumenta daļai varētu piekrist, bet, atkal jau, šis viss ir ļoti idealizēts skatījums. Pirmkārt, vairumā gadījumu, lielāko daļu summas sedz viens partneris, jo pat kopējo budžetu tāpat vairāk papildina viens partneris. Otrkārt, neviens ne pret ko nav apdrošināts. Sieva no vīra var pēkšņi, jūtu uzplūdā, aiziet pie Migela bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, zinot, ka viņai nekas par to nebūs.
...Marija ko drāzi pirms ceļojuma, varētu sapsihoties un saskrāpēt tavam jaunajam BMW durvis dēļ griezsirdības. Tā vietā draugi un ģimene priecājas kopā un par Jums.
Es laikam palaidu garām brīdi, kad sievas statuss neļāva viņām skrāpēt jaunā BMW durvis. Tādu likumu pieņēma nesen?
Veidot attiecības, jo radīt bērnu ir cits līmenis attieicbās - tā ir savādāka mīlestība. Pati esmu no cilvēkiem, kam nav bērnu un tos ar vīru arī negribam kaut esam precēti jau 7 gadus, jo kā jau minēju mums patīk kopā dzīvot sev, bet tie pāri kas dzemdē un audzina bērnus kopā pavada tikt pat daudz laika, aug kopā un bauda kopā tikai kuplākā skaitā.
Tas ir pašsaprotami. Te drīzāk “prasās” jautājums, vai jūs spēsiet bērnam nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus (t.i. vai jums ir pietiekami daudz iekrātu resursu un vai jums ir pieejama informācija, kā viņu audzināt), jo nospiedošais vairākums tādus apstākļus nodrošināt nav spējīgi, bet tāpat dzemdē, jo, redz, dzimta ir jāturpina…
Veidot attiecības, jo pat ja sieva ir psiha un bļaus uz tevi Un ārdīsies par nenomazgātiem traukiem, vakarā pēc tādas bļaušanas var dabūt arī labu tvaika nolaišanas seksu, kad kaimiņi nesapratis - bļaušana bija dēļ traukiem vai orgasma.
Piekrītu, ka pirmajos attiecību gados šis pat varētu būt ļoti reāli, bet ar gadiem paliks vairs tikai trauku plēšana un bļaušana. Vai vīrietim tas dzīvē ir nepieciešams?