Vai nu esmu uz tā paša grābekļa vai sevi necienu vai arī es tiešām neko nesaprotu no attiecībām.
Nu stāsts jau par vīrieti,protams, un mūsu attiecībām. Kopā esam gandrīz 3 gadus. Aprakstīšu viņu - gādīgs, palīdz daudz, arī samīļo, emocionāli saprot un laikam cenšās atbalstīt. Pats ļoti emocionāls, mākslinieks, talantīgs. Palīdz arī finansiāli, vairāk kad pats vēlas, ja prasu, domīgi skatās. Labāk neprasīt. Mums patīk kopā iet pastaigās, viņš bieži mani kaut kur ved. Un tad ir tā otra puse - neamierināts, var mainīties garastāvoklis 10sekundēs. Bieži ass, nav rupjšs, bet tāds dzēlīgs. Ļoti prasīgs, var nepatikt daudzas lietas. Bieži ir negatīvs par visu. Kritizē citus. Arī, ja vēlamies braukt pie maniem vecākiem pirms tam mēs noteikti sakasīsimies, viņš zin kāda ir bijusi mana mamma mani audzinot,bet tās lietas neizmanīsi, bet viņa šobrīd ir forša un es arī esmu pieaugusi. Kad nonākam pie manējiem, viņš protams savācās. Bet nepatiku izrāda ik pa brīdim. Pat ģimenes saietos vēsums viņa sejā ir kā vizītkarte, nu it kā superīgs cilvēks,bet šādos brīžos... Man paliek neerti. Viņš saka,ka es nemāku runāt vai paprasīt,lai gan es tiešām nesaprotu,ko es tādu pasaku. Man nepatīk,kad aizskar citus - resna govs vai debīls vai mauka. Pati esmu super sensetive. Esmu bieži sagurusi,jo daudz darbiņa, kad viņš sāk savus gājienus es palieku vēl vājāka. Esmu centusies nedomāt par to. Bet nu ir tā,ka es saku,ka ir lietas,kas mani aizskar. Un saku šobrīd to pārāk bieži,līdz ar to tas viņā rada varbūt pat vēl lielāku naidu. Man patīk būt jautrai un draudzīgai, iet ārā, komunicēt. Un pat ja čīkstu,tas nenozīmē,ka nedarīšu, es laikam tikai vēlos,lai samīļo, diemžēl viņš sāk analizēt visu. " Atkal blad tev slikti, tak ej prom. Kad tev būs beidzot labi, tev nekas neapmierina." Un man no tā paliek vēl sliktāk. Kāda varbūt vispār nepievērstu uzmanību un pasmietos par viņu, bet es ļoti uztveru visu personīgi. Varbūt viņam nepieciešama stipra,spēcīga sieviete...
Bet vājās tiek noniecinātas. Ne jau tā kā to iedomājies,bet ar asiem žestiem, neizprotamiem mājieniem.
Es nesaku,ka esmu eņģelis. Un pat ja pasaku,ko aizvainojošu,tad to var izrunāt un pateikt. Vispār nevaru saprast vairs neko.
235
