Par Naukšēniem nav biju saskare, bet ir bijusi par citu iestādi, bērnu namu, kurā atrodās problemātiskie bērni. Atceros, ka pirms tam, man likās, ka man gribēsies visus nabaga bērnus paņemt pie sevis uz mājām, jo viņi nabadziņi ir bērnu namā. Pārsteigta biju par apģērbu, par mantām, elektroniku, lielajām istabām katram utt., kas bija pieejams, jo ļoti lielai ģimeņu ar bērniem nav tādas iespējas nodrošināt to saviem bērniem. Otrs, tur, kur tādu bērnu, ar tendenci uz deviantām darbībām, manā skatījumā ir bīstami atrasties ar līdzīgiem jauniešiem, jo darbojas bara instinkts, viens otru atbalsta un iedvesmi uz smagakiem pārkāpumiem. Protams, bīstami ir arī starp normāliem bērniem atstat šos indivīdus, jo bieži vien ir terorizētājs, kas terorizē normālus bērnus, kam psihe nav tā traumēta vai ārpus normas. Bet piesisti, žņaugti darbinieki ir norma, bojāts īpašums- dedzināšana, demolēšana, kad lido mēbeles pa logu ārā vai darbinieku virzienā ir normāla. Iedomājaties, kad naktī ir divi darbinieki un apsargs un satrakojas padsmit jaunieši, kas pieprasa nekavējoties izlaist ārā, jo tā gribās. Šantažēt, ja neatnesīs darbinieks savu datoru, bloku cigarešu vai naudu, tad ārdīsies vai apmelos par uzmākšanos vai fizisku iespaidošanu. Darbinieki mainās ļoti bieži, jo ir ļoti smags darbs. Palasiet pieredzes stāstus par Sos ciemata mammām, man liekās patrons tai grāmatai bija Vējone, ar kuras atbalstu tika izdota tā grāmata, cik nenormāli smags tas darbs, cik daudz laika paiet, individuāla darba, lai būtu kādi uzlabojumi uzvedībā. Starpcitu no Cēsu kolonijas man pazīstams viens tika izarstēts, ne pavisam, bet vismaz savu vecmāti nesita vairāk.
2601
