Sveikas.
Aiz loga rudens. Varbūt tā iespaidā, bet pēdējā laika tāds drūmums. Gribas sirdi izkratīt.
Pēdējā laikā domāju par sevi. Par savu dzīvi. Par to ko daru. Ir darbs, ir nauda, varu atļauties vairāk kā vidusmērs. Bet sirds tukša. Esmu attiecībās, pat ļoti labās. Saprotošās un draudzīgās.
Pēdējā laikā apkārt redzu cilvēkus, kam notiek virzība. Divas saderinājušās, tad vienai bērns, tad vel citai bērns. Šķiet, ka kaut kā dzīvoju garām. Tās ir lietas, ko nespēju ietekmēt. Tāpēc brīžiem šķiet, vai es neesmu pietiekami laba, vai tomēr es gaidu no nepareizā cilvēka. Varbūt vispār nav jāgaida. Varbūt nevajag gaidīt un tad viss būs. Varbūt nebūs vispār.
Zinu, zinu. Katram savs laiks. Bet tas tukšums nepāriet ne līdz ar vasaru, ne līdz ar rudeni, ziemu vai pavasari.