Pēc trīs nedēļām gaidāms bērniņš.
Šodien uzzināju, ka mana slimnīca ar ko noslēgts līgums par ģimenes palātu neļaus piedalīties tēvam dzemdībās bez covid sertifikāta. Lai paspētu dabūt sertifikātu vienīgā vakcīna man liekas, ka bija Janssen, jo viena pote.
Tiklīdz pateicu to bērna tēvam, viņš bija kategoriski pret un, ka tad nepiedalīsies dzemdībās. Pēc kāda laika jau sāka sakarīgāk domāt, bet vairāk ir par to, ka nevakcinēsies.
Un tad šajā brīdī es sajutos ļoooti vīlusies, vai tiešām atstās mani bez atbalsta? Kā arī dēla nākšana pasaulē būs lielākais notikums viņa dzīvē un droši vien to sapratīs tad, kad viņam dēls būs rokās. Domāju, ka šo izvēli ar laiku nožēlotu. Bet vai tiešām tas ir tā vērts palaist to garām un mani atstāt bez atbalsta??? Par šo es visvairāk pārdzīvoju.
Aizdomājos par to, ka svarīgos dzīves brīžos, kad būs vajadzīgs morāls atbalsts, es nevarēšu reķināties, jo ir gatavs pabāzt mani zem riteņiem, lai pašam nebūtu jāziedojas. Tājā pašā laikā arī viņam dzīvē es ticu, ka būs tāds brīdis, kad vajadzēs manu atbalstu. Es nedomāju, ka varēšu piedot viņam un zemapziņā ar to dzīvošu.
Ir vēl variants citā slimnīcā dzemdēt, taču nav arī teikts, ka pēc 3 nedēļām šādu lēmumu arī tā slimnīca nepieņems.
Nevakcinēšanās iemesls ir lielākoties kaut kāds princips un bailes par veselību, kaut gan viņam nav nekādas problēmas ar to. (26 gadi)
13
