Debīli vecāki

Pastāsti vairāk, kur Tu ar to saskaries un kādā kontekstā.
Lielos vilcienos piekrītu.

Es strādāju veikalā un ikdienā redzu “debilus” vecākus, kas kliedz, bļauj, purina bērnus, bet arī bērni nav labāki. Manipulē, spekulē, kliedz un ārdās. Reizēm ir tā, ka atnāk visa ģimene un skandalē pa visu veikalu.

Ojj saskaros ar to sākot ar paziņu loku, līdz pat rotaļulaukumā redzetajam. Un , protams, facebook mammu grupās :D tur vispār pērles
Paziņu lokā ir mamma, kas savu tikko dzimušo bērnu saukā par čīkstuli, ņuņu. Kas liekas tik nepareizi, ņemot vērā, ka vienīgais veids kā mazais var komunicet ir raudot.
Tad laukumiņos mammas bļauj uz saviem bērniem. Piemēram, atnāk dāmīte ar smuki saģērbtu mazo uz rotaļu laukumu. Un tik bļauj - nekāp, nedari, neej, izbeidz, nenosmērē.. pati saģērbusi mazo baltākajas drēbēs un nabags neko nedrikst darīt.
Un facebook grupas .. visi jautājumi - mazais pacēla roku, vai tas ir normali? vai vest pie neiraloga? (šis piemērs gan nedaudz pārspīlēts :D )
Katrā ziņā man vienkārši ir žēl, ka ir šādi cilvēki.
Protams , piemēru ir daudz vairāk, bet tagad naktī grūti tik gari visu sarakstīt.
Gribas vienkārši satikt foršas mammas ar līdzīgu domāšanu ( kas man pat liekas pilnīgi dabiska domāšana , bet laikam jau tas ir retums , diemžēl )

Dindija @ 24.09.2021 23:26

Es strādāju veikalā un ikdienā redzu “debilus” vecākus, kas kliedz, bļauj, purina bērnus, bet arī bērni nav labāki. Manipulē, spekulē, kliedz un ārdās. Reizēm ir tā, ka atnāk visa ģimene un skandalē pa visu veikalu.

saprotu, bet tai pat laikā bērns ir vecāku spogulis.
ja uz bērnu ikdienā bļauj un tas ir vienīgais veids kā viņš redz pasauli , tad viņš darīs tieši to pašu

Ir tādi, kur neciena ne mazu, ne pieaugušu bērnu. Bet tur baigā traģēdija. Ir mātes, kuras jau pieaugušos bērnus velk visādos mēslos - slikti cilvēki, ķīviņi, policijas utt. Bet tur droši vien neko mainīt nevar. Apmēram, ja bērnam kaut kas nepatīk, viņs var aiziet no vecākiem. Bet gadījumā, ja tomēr finansiālu apsvērumu dēļ bērniem būs jāatgriežas, īsti pat nebūs kur. Patiesībā vecāki ir tie, kas veido attiecības ar bērniem, nevis otrādāk. Jo labākas attiecības, jo vairāk bērni uzticēsies.

Diemžēl ir gana daudz vecāki,kas savu nestabilos nervus un problēmas izgāž uz bērnu.
Ir tik ļoti skumji redzēt to visu-bļaušanu utml.lietas.
Daudzi audzina bērnus tā,kā viņus audzināja,jo citādāku ģimenes modeli nav redzējuši un pat neaizdomājas,ka var dzīvot savādāk.

Tas ir tāpēc, ka bērnu audzināšana ir DARBS, ENERĢIJA, LAIKS u.c. pūliņi..bet, kuram gan gribās tos ieguldīt?
Vieglāk ir bērnam iedot planšeti, lai mājās miers; vieglāk ir pateikt "aiztaisi muti", kad tas izsaka savu domu; vieglāk ir uzbļaut, kas tas traucē pieaugušajam utt.
Tad nu, atkarībā no katra indivīda ekspektācijām, ir arī iznākums...visbiežāk - traumējošs bērnam.
Jo - vai tad vairums jauno mammas lasa psiholoģijas un pedagoģijas literatūtu un speciālistu rakstus? Nē!
"Ģimene burkā" un dižā X faktora uzvarētāja ir tam spilgts pierādījums. Bērni ir kā "piektie riteņi" dāmas dzīvē, jo viņai šķiet, ka īstā dzīve ir tikai IG un citi sociālie tīkli. Un bērni? Kas tie tādi?

Es strādāju veikalā un ikdienā redzu “debilus” vecākus, kas kliedz, bļauj, purina bērnus, bet arī bērni nav labāki. Manipulē, spekulē, kliedz un ārdās.

Bērni ir tādi, kādus viņu vecāki viņus padarījuši. Visam kājas aug ģimenē. Neviens bērns nepiedzimst ļauns, slinks, rupjš, utt. Bērni tādi kļūst un vislielāko ienesumu tajā iegulda vecāki. Tāpēc nav, ko brīnīties, ko izaudzina, to arī saņem.

Daudzi audzina bērnus tā,kā viņus audzināja,jo citādāku ģimenes modeli nav redzējuši un pat neaizdomājas,ka var dzīvot savādāk.

Vot šito teicienu,murgu nekad nesapratīšu! A viņi tika audzināti mucā un pa spundi baroti? Līdz pat vecumam,kad sāka nodarboties ar sexu?Tà ir slinku cilvēku atruna! Arī es esmu bērns,kas uzauga tàdu vecāku aprûpē. Bet es redzēju apkārt notiekošo citàs ģimenēs, es satiku citus cilvēkus un redzēju kā lietas notiek citus- un nepieļāvu šādu “audzināšanu”,jeb pilnīgu infantīlismu attiecībā pret saviem bērniem. Vienmēr ir vieglāk meklēt atrunas nevis risinājumu! Vecāki kas izturas pret saviem bērniem kā pret priekšmetiem,nerūpējoties par tiem, izturoties kā pret miskasti, nav pelnījuši viņu mīlestību vēlāk. Un nevajag attaisnoties “bet es taču tev devu dzīvību”. Ar to nav gana. Sex nav māksla,piedzemdēt nav māksla.

Pagaidi, paaugsies tavs sīkais un redzēsi ka tev būs tāpat.
Skumji, ka tev kkas tāds ir forumā jāraksta- Katrs savu bērnu audzina kā grib. Labāk mazliet stingrību, nekā no bērna izaug paibērniņš.

Cosmochic @ 25.09.2021 11:11

Pagaidi, paaugsies tavs sīkais un redzēsi ka tev būs tāpat.
Skumji, ka tev kkas tāds ir forumā jāraksta- Katrs savu bērnu audzina kā grib. Labāk mazliet stingrību, nekā no bērna izaug paibērniņš.

Viena lieta ir bērnu audzināt ar nelielu stingrības devu, bet otra - bļaut, purināt, pielietot fizisku un emocionālu vardarbību.

Cosmochic @ 25.09.2021 11:11

Pagaidi, paaugsies tavs sīkais un redzēsi ka tev būs tāpat.
Skumji, ka tev kkas tāds ir forumā jāraksta- Katrs savu bērnu audzina kā grib. Labāk mazliet stingrību, nekā no bērna izaug paibērniņš.

Tas jau, ka Tu bērnu nosauc par sīko, liecina, ka mums nav pa ceļam :D
Laikam tur jau tā problēma, ka bieži vecāki mīlestību jauc ar izlaišanu. Patiesībā jau piepildot bērnu ar mīlestību Tu viņam iedod drošību. Viņš izaug piepildīts, laimīgs un drošs par sevi. Ko vēl vairāk vajag?
Nejau stingrībā slēpjas labi cilvēki , bet gan tikai un vienīgi mīlestībā.
Kā te jau minēja - tā ir katra pieauguša cilvēka brīva izvēle. Kāds uzaugot nemīlošā ģimene izvēlēsies to pasu ceļu, bet kāds, kas ir stirpāks, domājošāks - ies jaunu ceļu, ar mīlesību pret savu bērnu.
Un par to , ka es rakstu šeit forumā par so tēmu- un kādēļ gan lai es nevarētu? Cik saprotu tad šīs platformas mērķis ir izvedot diskusijas par tēmām , kas aktuālas. Un iesaistīties konkrētajā diskusijā ir cilveka brīva izvēle.

Mārlija @ 25.09.2021 10:19

Tas ir tāpēc, ka bērnu audzināšana ir DARBS, ENERĢIJA, LAIKS u.c. pūliņi..bet, kuram gan gribās tos ieguldīt?
Vieglāk ir bērnam iedot planšeti, lai mājās miers; vieglāk ir pateikt "aiztaisi muti", kad tas izsaka savu domu; vieglāk ir uzbļaut, kas tas traucē pieaugušajam utt.
Tad nu, atkarībā no katra indivīda ekspektācijām, ir arī iznākums...visbiežāk - traumējošs bērnam.
Jo - vai tad vairums jauno mammas lasa psiholoģijas un pedagoģijas literatūtu un speciālistu rakstus? Nē!
"Ģimene burkā" un dižā X faktora uzvarētāja ir tam spilgts pierādījums. Bērni ir kā "piektie riteņi" dāmas dzīvē, jo viņai šķiet, ka īstā dzīve ir tikai IG un citi sociālie tīkli. Un bērni? Kas tie tādi?

Laikam nevarētu pateikt labāk. Precīzi.
Ne agrāk lasīja grāmatas (lai gan pieejams un izdots bija visai maz un galvenie avoti bija omes un citas tantes, kas taču visu zina, jo ir vecākas) ne tagad. Lai gan mūsdienas ir pieejam visa informācija. Tik plaši attīstīts šis temats (bērna / cilvēka psiholoģija) nav bijis attīstits nekad.
Te gan laikam liela daļa ir neizglītota un nemaz uz izglītības virzienu nedomā. Bet man ir paziņas, kas itkā no malas liktos tīri smalki cilvēki, bet kā pret saviem bērniem izturās.. murgs.
Un galvenais, ka lielai daļai liekas - es taču nesitu, paēdis ir, jumts virs galvas ir, ko vēl vajag?
Bet nu cmon, cilvēkam ir vajadzīgs viņa vajadzībām piemērota aprūpe. Un vajadzības nav tikai fiziskas, bet arī garīgas. Paēdis, bet arī samīļots.

Tieši esmu saskārusies ar vecākiem, kuriem ir vispār pofig par visu
Piem., es biju veikalā. Ienāca ģimene un sīkais nekaunīgs. Raud , kliedz, ārdās. Veikalā krīt pa zemi un kliedz
Vecāki pat nereaģē. Iet ģimene uz mašīnu, bērns pie veikala arī mētājās pa zemi un kliedz. Paši sēdēja mašīnā un pat nepaskatījās uz sīko. Man labi es visu redzēju, jo mazpilsētā viņu automašīnā stāvēja pie pašām veikala durvīm.

Es ieteiktu vairāk skatìties uz paśu bērniem nevis citu.
Autisms un citas iedzimtas slimības ir tas, ko Latvijā ,diemžēl, lielākā daļa neizprot ,bet ir pirmie, kas metas kritizēt.
Tu nekad nevari zināt, kādas problēmas ir ğimenē un ar ko jātiek galā vecākiem. Šādas histērijas un krišanas zemē ,nevienmēe nozīmē ,ka bērns ir izlaists!

Laikam tur jau tā problēma, ka bieži vecāki mīlestību jauc ar izlaišanu. Patiesībā jau piepildot bērnu ar mīlestību Tu viņam iedod drošību. Viņš izaug piepildīts, laimīgs un drošs par sevi. Ko vēl vairāk vajag?

Lai bērns izaugtu par kārtīgu, sabiedrībai derīgu cilvēku, ar mīlestību vien diemžēl būs par maz. Bērns ir ne tikai jāmīl, bet vēl arī jāaudzina, jāmāca, kas ir labi un kas ir slikti, kas ir pareizi un kas nepareizi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Tas ir ļoti liels darbs un ne katrs vecāks spēj to paveikt.

Bērns ir ne tikai jāmīl, bet vēl arī jāaudzina, jāmāca, kas ir labi un kas ir slikti, kas ir pareizi un kas nepareizi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Tas ir ļoti liels darbs un ne katrs vecāks spēj to paveikt.

Nespēj, jo pašiem bieži vien nav ne jausmas, ko drīkst/nedrīkst, kas ir pareizi/nepareizi. Man bērnu nav, bet pavērojot kā, piemēram, darbā, profesionālā vidē, atļaujas uzvesties cilvēki 40+ gadu vecumā (runāju par cilvēka emocionālu noturību, cieņu pret citiem, komunikācijas stilu u.tml.), es negaidītu, ka viņi saviem bērniem pat pie lielas gribēšanas spētu iemācīt labu uzvedību.

Agraak taadiem tjipa “autistiem” uzshaava pa dirsu un “autisma” leekme beidzaas. Tagad katram izleecienam ir skaidrojums no autiskaa spektra viedoklja. Tad nu shie taa saucamie “autisti” var vaartiities, breekt, sist un kost savai miesiigajai maamulei, terorizeet visu beernudaarza grupinju, pretii sanjemit milzum lielu devu miilestiibas, jo beerninjsh taa tachu pauzh savas emocijas. Veelaak jau var piipeet spaisu, matam lamaat skolotaajus, ievilkt pa galvu pashvaldiibas policijas vecajam dezhurantam pa galvu, pretii buus deva ar miilestiibu un sirdi plososhas parrunas ar psihologu, jo tas tak noteikti kaads autiskaa spektra trauceejums. Agraak to aatri aarsteeja ar specskolu.
Jaa, beerna pienaakums ir klausiit un iekljauties sabiedriibas normaas, nevis buut mazajam dievinjam. Bet autore var droshi piekopt beznosaciijuma miilas metodi, jo taadas “ja zhe mats” nav mainaamas.

putns @ 26.09.2021 15:19

Nespēj, jo pašiem bieži vien nav ne jausmas, ko drīkst/nedrīkst, kas ir pareizi/nepareizi. Man bērnu nav, bet pavērojot kā, piemēram, darbā, profesionālā vidē, atļaujas uzvesties cilvēki 40+ gadu vecumā (runāju par cilvēka emocionālu noturību, cieņu pret citiem, komunikācijas stilu u.tml.), es negaidītu, ka viņi saviem bērniem pat pie lielas gribēšanas spētu iemācīt labu uzvedību.

Man jau gan liekas, ka sāls ir drīzāk tajā, ka šie uzskati par labo un slikto, pareizo un nepareizo, ir samērā subjektīvi. Par sevi noteikti zinu, ka mana vīzija attiecībā uz to, kādam būtu jābūt manam bērnam, stipri atšķiras no vispārējiem sabiedrības uzskatiem.

Man ir tāda sajūta, ka īsti neesmu saprasta. Vai pat daži labi šo vienkārši nespēj saprast.
Mīlestība ietver visu. Arī audzināšanu. Tu mīli vispirms un tad mīlestībā audzini.
“Debīli vecāki” - vecāki,pieaugušie, kas redz savu bērnu kā objektu, kā pašsaprotamu lietu, ko paši izveidojuši un tik dresē pēc savas patikšanas, nemaz nedomājot kādas sekas tas atstāj uz tālāko dzīvi emocionālā līmenī.
Cik pieauguši cilvēki ir pilnībā nelaimīgi? Cik vispār nespēj uzticēties nevienam? Cik ir to, kas nocietinājuši savas sirdis uz labo?
Tur ir tā lielā sāpe, ko mēģinu pateikt.
Pieaugušie ar savu attieksmi, “audzināšanu” sabojā bērnu. Te, PROTAMS, var piesieties, ka nejau vienmēr, kads varbūt jau ir ar garīgu problèmu, un no visa pasargāt nav iespējams. Jā, BET tu vari būt vecāks, kas liek savu bērnu, ko pats radīja, kā prioritāti. Kurš nevis mēģina izdresēt nogulēt visu nakti jau pirmajā dzīves mēnesī (kas vispār nav dabīgi un IR traumatiski), bet gan iedot bērnam drošību, saikni, kas viņam palīdzēs tālākā dzīvē būt drošam par sevi, par savām velmēm, par savu vērtību. Tu nevari domāt, ka bērns , kurš tiek atstumts no vistuvākā cilvēka, kļūs par pašpietiekamu cilvēku. Tā tas vienkārši nestrādā. Visticamāk viņs ies un pusaudžu vecumā meklēs to tuvību pāragrās attiecībās, sliktās draugu kompanijas utt.
Un visai mūsu dzīvei pamati tiek ielikti tieši jau mazotnē.
Bet es ticu, ka šis teksts nemaz nevar aizķerties visiem. Laikam jau šo vairāk rakstu sevis dēļ, jo esmu super vīlusies (lai gan itkā jau zināju) , ka šāda tā pasaule ir. Un tu vari būt vismīlīgākais mazulis, bet pret tevi tāpat attieksies kā pret sūdu.