Domas par citu

https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/221805-milu-vienu-patik-cits/ ? :D

woman_wonderland @ 14.09.2021 12:20

https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/221805-milu-vienu-patik-cits/ ? :D

Nee, nee
Neesmu tā pati
Manā situācijā, es saprotu, ka to cilvēku vairs nekad nesatikšu noteikt. Un arī kādu laiku padomāju par viņu un viss. Aizmirsu, tagad vairs vspr prātā nav

Nav jēgas taisīt līdzīgas diskusijas, nav ko pat komentēt Tavā gadījumā.

Varbūt iespējams atgūt to, kas trūkst ar esošo vīrieti?
Vai ar to vīrieti esi kopā, jo mīli, vai vienkārši jo nav cita labāka???
Pēc tava pēdējā teikuma nešķiet, ka mīli.

tā otra bija mana diskusija, bet šī gan nav.
Savā gadījumā vēl galīgi aizmirsusi neesmu, bet tuvu tam ir. Un šis prom uz ārzemēm brauc, ilgi nesatikšu un labi vien ka tā 😀

Psc vienkārši ar jums dažām blozgām.
Ir attiecības, tad nesapņo par citu. Novērtē to, kas ir vai ej, kur acis rāda, pie saviem sapņu večiem. 😁😁
Un pēc tam būs diskusija - izšķīros, bet gribu atpakaļ.
😄

Man ir pirmās attiecības, tādēļ varbūt kāda var sniegt padomu, komentēt situāciju.
Kopā esam divus gadus, attiecību sākums bija briesmīgs, tad viss pierima, bija kārtībā, bet tagad saprotu, ka mūsu dzīves mērķi patiesi nesakrīt. Man tūlīt būs 24, viņam 30, bet es gribu veidot īstu ģimeni, gribu bērnus, gribu būt jauna mamma un to visu izbaudīt tagad, bet otrs cilvēks par to pat nevēlas domāt, runāt - redzu, ka vienkārši nav gatavs tādai atbildībai (reizēm šķiet, ka ģimeni vēlētos, bet tikai ne ar mani). Ja tik tiešām jūtu, ka šis nav mans cilvēks, vai ir vērts "stop" teikt tagad un meklēt līdzcilvēku, ar kuru sakrīt kopīgās vērtības, kurš arī vēlas ģimeni, vai tomēr dzīvot un redzēt? Negribētu pati sagaidīt 30, tad aplauzties un saprast, ka jāšķirās, jo šis cilvēks ģimeni veidot nevēlas, bet man tas ir svarīgi.

Elisa_M @ 14.09.2021 21:46

Man ir pirmās attiecības, tādēļ varbūt kāda var sniegt padomu, komentēt situāciju.
Kopā esam divus gadus, attiecību sākums bija briesmīgs, tad viss pierima, bija kārtībā, bet tagad saprotu, ka mūsu dzīves mērķi patiesi nesakrīt. Man tūlīt būs 24, viņam 30, bet es gribu veidot īstu ģimeni, gribu bērnus, gribu būt jauna mamma un to visu izbaudīt tagad, bet otrs cilvēks par to pat nevēlas domāt, runāt - redzu, ka vienkārši nav gatavs tādai atbildībai (reizēm šķiet, ka ģimeni vēlētos, bet tikai ne ar mani). Ja tik tiešām jūtu, ka šis nav mans cilvēks, vai ir vērts "stop" teikt tagad un meklēt līdzcilvēku, ar kuru sakrīt kopīgās vērtības, kurš arī vēlas ģimeni, vai tomēr dzīvot un redzēt? Negribētu pati sagaidīt 30, tad aplauzties un saprast, ka jāšķirās, jo šis cilvēks ģimeni veidot nevēlas, bet man tas ir svarīgi.

Vai jums ir bijusi saruna par to visu?
Ja viņš izvairās runāt par kopīgu nākotni, ka arī vēlas ģimeni, tad varētu būt tā, ka viņš to nemaz nevēlas tuvākajā laikā.
Vai ir vērts gaidīt, ka viņam kaut kad domas mainīsies-diez vai.
Man šķiet, ka uzsākot nopietnākas attiecības būtu jāsaprot, vai ir kopīgi nākotnes plāni,vai nav.

Elisa_M @ 14.09.2021 21:46

Man ir pirmās attiecības, tādēļ varbūt kāda var sniegt padomu, komentēt situāciju.
Kopā esam divus gadus, attiecību sākums bija briesmīgs, tad viss pierima, bija kārtībā, bet tagad saprotu, ka mūsu dzīves mērķi patiesi nesakrīt. Man tūlīt būs 24, viņam 30, bet es gribu veidot īstu ģimeni, gribu bērnus, gribu būt jauna mamma un to visu izbaudīt tagad, bet otrs cilvēks par to pat nevēlas domāt, runāt - redzu, ka vienkārši nav gatavs tādai atbildībai (reizēm šķiet, ka ģimeni vēlētos, bet tikai ne ar mani). Ja tik tiešām jūtu, ka šis nav mans cilvēks, vai ir vērts "stop" teikt tagad un meklēt līdzcilvēku, ar kuru sakrīt kopīgās vērtības, kurš arī vēlas ģimeni, vai tomēr dzīvot un redzēt? Negribētu pati sagaidīt 30, tad aplauzties un saprast, ka jāšķirās, jo šis cilvēks ģimeni veidot nevēlas, bet man tas ir svarīgi.

Vai ir vērts teikt stop? Nopietni?
Nesakrīt mērķi, nav īstais cilvēks, bet tomēr apdomā ar viņu veidot ģimeni??
JĀ, ir vērts teikt stop. Izkāp no tā karuseļa un satiksi īsto.

Elisa_M - esmu tevi jau sen seit pamanijusi, liecies forsa meitene. bet neko labu no tevis par tavam attiecibam neesmu dzirdejusi. padoma, ko tas liecina par to.

Elisa_M @ 14.09.2021 21:46

Man ir pirmās attiecības, tādēļ varbūt kāda var sniegt padomu, komentēt situāciju.
Kopā esam divus gadus, attiecību sākums bija briesmīgs, tad viss pierima, bija kārtībā, bet tagad saprotu, ka mūsu dzīves mērķi patiesi nesakrīt. Man tūlīt būs 24, viņam 30, bet es gribu veidot īstu ģimeni, gribu bērnus, gribu būt jauna mamma un to visu izbaudīt tagad, bet otrs cilvēks par to pat nevēlas domāt, runāt - redzu, ka vienkārši nav gatavs tādai atbildībai (reizēm šķiet, ka ģimeni vēlētos, bet tikai ne ar mani). Ja tik tiešām jūtu, ka šis nav mans cilvēks, vai ir vērts "stop" teikt tagad un meklēt līdzcilvēku, ar kuru sakrīt kopīgās vērtības, kurš arī vēlas ģimeni, vai tomēr dzīvot un redzēt? Negribētu pati sagaidīt 30, tad aplauzties un saprast, ka jāšķirās, jo šis cilvēks ģimeni veidot nevēlas, bet man tas ir svarīgi.

Es atceros sevi tavā vecumā. Baigi jau vecāka neesmu palikusi, bet arī biju iestrēgusi šitajā - gribu bērnus, kāzas un ģimeni. Izšķīros. Ne tapēc, ka nebija, tapēc ka citi daudzi iemesli. Sāku mīlēt sevi, pievērsos sev, savai izaugsmei. Un priecājos, ka nebija ne tās kāzas ne tie bērni ko baigi gribēju. Jo vienkārši tas cilvēks nebija mans īstais. Ar prātu to sapratu bet visu laiku grūdu to malā, dēļ savām cerībām.
Tu vel esi jauna. Zinu, tev daudzi noteikti to saka. Bet tiešām, dzīvo sev. Neiespringsti uz to ģimeni. Viņa atnāks. Pat ja pēc taviem 30. Nav tāda konkrēta vecuma kad būtu labāk. Un nevajag zāģēt otru, ja nav tam gatavs. Labāk lai nav, nekā ir, un nezin ko ar to darīt un kā nest par to atbildību.

Elisa_M @ 14.09.2021 21:46

Man ir pirmās attiecības, tādēļ varbūt kāda var sniegt padomu, komentēt situāciju.
Kopā esam divus gadus, attiecību sākums bija briesmīgs, tad viss pierima, bija kārtībā, bet tagad saprotu, ka mūsu dzīves mērķi patiesi nesakrīt. Man tūlīt būs 24, viņam 30, bet es gribu veidot īstu ģimeni, gribu bērnus, gribu būt jauna mamma un to visu izbaudīt tagad, bet otrs cilvēks par to pat nevēlas domāt, runāt - redzu, ka vienkārši nav gatavs tādai atbildībai (reizēm šķiet, ka ģimeni vēlētos, bet tikai ne ar mani). Ja tik tiešām jūtu, ka šis nav mans cilvēks, vai ir vērts "stop" teikt tagad un meklēt līdzcilvēku, ar kuru sakrīt kopīgās vērtības, kurš arī vēlas ģimeni, vai tomēr dzīvot un redzēt? Negribētu pati sagaidīt 30, tad aplauzties un saprast, ka jāšķirās, jo šis cilvēks ģimeni veidot nevēlas, bet man tas ir svarīgi.

Man šķiet, ka tu iepriekš jau rakstīji, ka tas vīrietis citiem atklāti saka, ka ar tevi netaisās precēties. Ja tā, tas visu izsaka - viņs tevi neuzskata par "īsto", bet gan par "opciju" uz laiku (izklaidēm, seksam, ēst gatavošanai, vakara sarunām utt., bet ne ģimenes veidošanai). Es tādam sen jau būtu iedevusi kurvīti.

Domāju, ka liktenis rādīs, vai paliksi esošajās attiecībās un iedegsies vēl kāda uguntiņa, vai tomēr vēlāk izveidosi jaunas. Nav vērts šobrīd lauzīt par to galvu, kā būtu, ja būtu. :D