Katram savs stāsts un prieks par labām beigām. Man arī pēc bērna piedzimšanas nokrita rozā brilles ,un sapratu,ka šis vīrietis nav mans īstais. Jo nesaskanēja ne emocionāli ,ne seksuāli. Ne arī vizuāli vairs piesaistīja. Taču nolēmu, ka tas ir uz tā rēķina ,kā maz gulēju un bija citas rūpes un lietas ,kas tajā periodā bija man interesantākās. Tāpēc nē,uzreiz nešķīros. Devu mums iespēju. Un labi,ka tā . Jo ar laiku sāku ievērot un novērtēt bērna tēva citas īpašības ,kuras nebiju ievērojusi periodā ,kad bija rozā brilles. Pagāja vairāki mēneši ,bērniņš palika patstāvīgāks un arī man palika vieglāk . Atgriezās vēlme pēc intīmās tuvības . Un vīrieti es iemīlēju no jauna. Ne tā ,kā pašā sākumā ,bet citādāk . Ikdienā visi ir aizņemti ,vīrietis bieži vien strādā daudz un maz ir mājās. Un tad sieviete sāk justies vientulīgāk, kas arī iespaido tās sajūtas un domas ,vai viņš ir īstais? Iespējams tev vajag pagaidīt kādu laiku ,pabūt šajās attiecībās un paskatīties ,kā tavas domas mainīsies ,kad bērniņš būs piedzimis un būs pagājis jau kāds gads. Tad tu būsi vismaz mēģinājusi ,un beigās uzzināsi ,vai bija tā vērts. Viss ir tava izvēle.
Apsveicu ar gaidāmā cilvēciņa ienākšanu tavā dzīvē :)