Reiz salauzu pēdu bārā, tas ir vienīgais mans lūzums. Tas nebija LV, bet Eiropas valstī, kur interesanta medicīna, tur biju aizbraukusi uz sezonu pastrādāt. Tātad, salauzu naktī 1os, turpināju ballēties, bet smejoties visiem teicu, ka salauzu kāju laikam, baigi sāp. Mājās aizgāju 3jos. 6os no rīta cēlos uz darbu, kas sākas 7os, bet sapratu, ka nebus- mans darbs ir visu laiku uz kājām. Aizgāju uz darbu, pateicu, ka nevarēšu šodien un gaidīju, kad kāds mani varētu aizvest uz slimnīcu. 15os mani beidzot aizveda uz traumu punktu, bet tur pateica, ka visi, kas strādā rentgenā jau mājās (darba laiks it kā līdz 17iem, bet ok), lai braucu rīt. Atbraucu nākamajā dienā- nofotografē, apskatas- viss kārtība, nav lauzts- izrakstīja 3 dienas brīvas. Trešajā dienā gāju uz kursiem, visi skatās uz manu kāju- saka, lai braucu vēlreiz uz slimnīcu- visa zila. Ok, aizbraucu, nofotografē- lauzta! Bet ģipsi šodien nevar uzlikt- visi mājās (13os dienā). Braucu nākamajā dienā, uzliek ģipsi- visi medbrālīši smejās un hihina- vienam prasu, kad ņems nost- viņš saka: pēc mēneša! es saku: nē, man jāstrādā, ja man būs ģipsis, aizsūtīs uz LV! gandrīz sāku raudāt. Eju jau pa durvīm ārā, viens no medbrāļiem atskrien: "Brauc pēc 3 dienām- noņemsim!"
Tā nu man pēc 3 dienām noņēma ģipsi un atgriezos darbā, sākumā lēnītēm tipināju apkārt, reizēm no sāpēm raudāju, kad neviens neredzēja. Pēc nedēļas jau biju atpakaļ ierindā! Uuuun tajā mēnesī dabūju titulu: mēneša darbinieks par labiem panākumiem :D
Mājās LV uztaisīju vēlreiz rentgenu- nu nav saaugusi perfekti, bet pagaidām ikdienā netraucē! Toties būs stāsts mazbērniem ko pastāstīt :D
Veiksmi atveseļošanās procesā! Galvenais nospraud mērķi, kad gribi būt vesela, tikai ātrāk un viss būs labi!