Sveikas!
Esmu kopā ar savu puisi jau kādu laiku, sākumā viss bija labi, bet tagad esmu kļuvusi ļoti kašķīga un mūždien neapmierināta. Nesaprotu, kas man uznācis. Es viņam pieprasu vairāk laika veltīt man, lai gan abi esam strādājoši cilvēki, saprotu pēc darba nogurumu un tā, bet tāpat man gribas, lai ar mani ilgi pļāpā, lai raksta, lai brīvdienās ir pie manis. Piemēram, šajās brīvdienās viņš pateica, ka tikties nevarēs, jo vienu dienu brauks pie vecākiem un otru brauks makškeret ar draugu. Es saprotu, ka jādod brīvība un tā, saprotu, bet pati nez kāpēc kašķējas, pūšos, ka viņam nav laika....
Nezinu, varbūt tāpēc, ka tuvojas studijas maģistros un mana dzīve uzņems jaunus apgriezienus - darbs, studijas līdz vēlai vakara stundai un pēc tam vēl visi ikdienišķie darbi. Varbūt tas mani dara tramīgu, bet pēdējā laikā izjūtu krasas garastāvokļa svārstības, reizēm trauksmi un apvainojos uz puisi, ka nevelta laiku. Viņš cenšas darba dienas vakaros man uzrakstīt, cenšas; bet man ar to mûždien ir par maz un gribas pēc darba satikties, kamēr var, aiziet kaut kur pasēdēt, patuset, bet pretī saņemu, ka ir ļoti noguris...
Esmu ļoti aktīvs cilvēks, arpus attiecībsm man ir draudzenes uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Man visu laiku gribas uzmanību un kopā pavadīt laiku, nevis klausīties, ka nogurums..... reizēm es tiešām uzvedos kā idiote, pieprasot, lai visu laiku velta man