Dzīvošana pie vecākiem...

unicorngirl @ 10.08.2021 19:52

Arī man ir 21. Rudenī jau 22. Es daļēji izvācos no vecāku mājām 18 gadu vecumā, kad sāku studēt, bet sākotnēji dzīvoju kojās un brīvdienās braukāju mājās. Sanāca, ka lielāko daļu laika dzīvoju pa kojām. Kad bija daudz skolas darbu vai sesijas laiks, nemaz nebraucu mājās, jo tur man nebija reāli pamācīties. Pakāpeniski man sāka parādīties vairāk draugu Jelgavā- studiju biedri, pasākumi- semināri, ballītes... un tā arī retāk braucu mājās, jo bieži ko foršu ieplānojām kojās vai gājām ballēties, pasēdēt krodziņos.. reizēm biju aicināta cienos. Īsi pirms covid iepazinos ar savu tagadējo puisi. Sākumā pati mazgājos kojās, drēbes mazgāju kojās un reizēm pieklājības pēc, lai saglabātu mazo intrigu par sevi arī paliku kojās, bet ļoti daudz laika pavadījām kopā. Covid laikā mācības bija attālināti un jau biju saplānojusi- nu labi, braukšu mājās, Jelgavā darīt vairs nav ko. Satikāmies 2 mēnešus, bet puisis ļoti bija manī ieķēries un aicināja pamēğināt dzīvot kopā. Biju finansiāli atkarīga no vecākiem un mani vecāki ne tāpēc, ka nevarētu, bet principa pēc vienmēr man sniedz daudz, bet līdz robežām, tāpēc norunājām, ka visus maksājumus par dzīvokli veic draugs un ja reiz tā, tad es atbildu par to, lai mūsu punči būtu pilni. Arī mani vecāki vienmēr uzskatījusi, ka darbs NE savā profesijā uz pusslodzi man neko nedos- tikai nogurdinās. Pa retam aizbraucu pie vecākiem, jo tauriņi vēderā un vienam no otra negribējās šķirties ilgāk par darbadienu ? Tad saņēmu aicinājumu- ja reiz esam sākuši dzīvot kopā, nepārvākties atpakaļ uz kojām. Nu jau lēni un dabīgi mazais dzīvoklītis kļuvis par MŪSU mājām. Teikšu godīgi- ja būtu viena, iespējams joprojām dzīvotu kojās un brīvdienās pie vecākiem. Bet varu pateikt, ka atpakaļ vecāku mājās nevarētu ievākties NEKAD, lai arī attiecības ar vecākiem man ir ļoti tuvas. Studiju gados strādāju tikai vasarās. Tagad, 3.kursa noslēgumā atradu darbu savā nozarē. Darbu viegli varu savienot ar mācībām, man nekad nav jāstrādā brīvdienās, svētku dienās un vēlos vakaros. Vecāki joprojām finansiāli mūs atbalsta, kamēr mācos.
Mamma vienmēr man teikusi, lai neskrienu laikam pa priekšu un izbaudu bezrūpību, kamēr man ir tāda iespēja, jo pastrādāf vienmēr paspēsi! UN. Izsmelt sevi tikai lai nopelnītu grašus par pusslodzi. Nu.. piemēram strādāsi par kasieri? Par pilnu mēnesi un daudz stundām vasarās nopelnīju max 360 EUR. Jā, es varēju sev nopirkt jaunu apğērbu un šo to vēl, kam bija kauns prasīt naudu vecākiem, bet darbs mani morāli nodzina! Es jutos kā ienīsts sunītis, uz kuru baksta ar pirkstu un kuru drīkst zākāt, jo viņš ir zemāk par Tevi. Ļoti maz bija cilvēku, kuri novēlēja jauku dienu un novērtēja manu laipnību. Padomā vai strādāt uz pusslodzi un nopelnīt kādus 150 eur ir tā vērts, ja Tev ir iespēja vēl pēdējo gadu izbaudīt mazumiņu bezrūpības. Ja Tevi nekas nekaitina, ir sava telpa, mamma ne par ko nepārmet... izbaudi!

Būt kopā ar vīrieti, bet mamma vēloprojām JUMS palīdz?😄 kā tam vecim nav kauna? Tas ir kā spēlēt māju, ja meitene nestrādā un džeks aicina dzīvot kopā, logiski būtu, ka vińš saprot to, ka tagad uzńemas apgādnieka lomu, ko iepriekš pildīja vecāki. Tagad sanāk, ka tavi vecāki baro tavu džeku? Drausmas, kas tie par “vīriešiem”.

Novrizīsimies no tēmas, brt Nē, Derisa, ja tas Tev tik ļoti interesē, mans "džeks" 😁 pats ir spējīgs nodrošināt ne tikai sevi, bet arī mūs abus un nākotnē arī visus trīs pat tad, ja es nestrādātu. Viņš ne reizi ir teicis maniem vecākiem, ka mēs paši varam visu nopirkt un paši varam visu atrast, viņi vienkārši dod, kamēr viņi ir spējīgi to darīt. Un nē, neko pārdabisku. Un ne jau viņam mani vecāki dod naudu, bet man- lai varu neiespringt par finansēm, lai varu sapucēt sevi un nopirkt to somiņu, ja ļoti gribās, ne tikai pārtiku. Es nezinu no kurienes Tev tāda vēsturiska loğika, ka tikai vīrietim ir jāuztur ğimene. Es nevarētu pavisam dzīvot uz otra kakla. Mans draugs jau tāpat ļoti bieži maksā gan par ēdienu pārtikas veikalā, gan vakariņām ko pasūtam, nodrošina izklaides, nokļūšanu no punkta A punktā B, mēdz man pārsteigumā ieskaitīt naudu, ja esmu noskatījusi, bet nevaru saņemties kaut ko nopirkt. Es nevaru iedomāties, ja man vajadzētu piemēram nopirkt kādas higiēnas lietas un man būtu jāzvana draugam, lai ieskaita naudu. Vai pēc darba nevarētu pati ieiet veikalā un nopirkt produktus, lai pagatavotu pārsteiguma vakariņas. Man būtu ļoti slikta sajūta. Es esmu viņa draudzene un mēs redzam dzīvi kopā, bet viņa pienākums NAV mani uzturēt, arī sieviete var dot pienesumu un tas ir pilnīgi normāli. Cita runa ir tad, ja ir jau bērni un kādu iemeslu dēļ sieviete nestrādā, bet normālās ğimenēs tas vienmēr ir abpusējs un pārdomāts lēmums. Es neesmu kopā ar vīrieti, lai viņš piepildītu katru manu mazāko kaprīzi. Un manuprāt, neviens man nav tiesīgs pārmest, ka pieņemu no vecākiem naudu, jo tādējādi manas personīgās finanses ir lieta, kas man nesagādā galvassāpes un atvieglo manu dzīvi tikpat ļoti kā tas, ka varēju atļauties nestrādāt pirmos 2 kursus. Es zinu, ka mūžīgi tas tā nebūs, taču jā, es atļaujos vienkārši izbaudīt.

LieneKat @ 10.08.2021 16:23

Strādāšana slimnīcā vai piestrādāšana kafejnīcā (pilnīgi ar mācībām nesaistītā vietā) nav viens un tas pats.
Bet attiecīgi brīvais laiks jācenšas izmantot lietderīgāk, lai papildus augstskolā iegūtajām zināšanām būtu citas vērtības, piemēram, teicama angļu, tā pati latviešu valoda. Ar šāda vai cita veida it kā sīkumiem kotēsies darba tirgū augstāk nekā tie, kas to laiku, kad varēja pilnveidoties, novergoja kafejnīcās, un ilgtermiņā tas varētu atmaksāties ar lielāku algu nekā tiem, kas piestrādāja zemas kvalifikācijas darbus. Jeb, ja mātei nav ļoti slikti ar finansēm, nav ko pārdzīvot, ka vēl 1 gadu nebūs pašai savas naudas. Tev priekšā vēl 45 gadi, kad varēsi pelnīt.

Tad lai meklē darbu savā nozarē, kur problēma?

Simbinja.. man gan gribas teikt, ka vieglāk ir pateikt. Atkarībā kāda nozare... bet studentus jau nemaz tik ļoti negrib ņemt darbos, jo darba devējam mazliet atbildīgākā amatā visbiežāk vajag cilvēku no 1dienas līdz 5dienai un no 8-17 vai vēlviens iemesls- slinkums apmācīt vai darbu apjoms vienkārši neļauj pavadīt ilgu laiku apmācot darbinieku kādam amatam. Kad universitāte absolvēta, tad gan neredzu iemeslu strādāt zemās kvalifikācijas darbus ar uni diplomu kabatā, jo pieklājīgu darba piedāvājumu nav maz, īpaši Rīgā. Jāsāk jau ar mazumiņu.. asistents, palīgs... un tad attiecīgi ja ir šāda veida pieredze vieglāk atrast labāk apmaksātu darbu.

Izbaudi privilēģiju, daudziem tā nav. Un es domāju gan labas attiecības, gan iespēja vēl nemesties darba tirgū. Man arī bija iespēja veltīt laiku studijām un nestrādāt paralēli, jo vecāki par mani parūpējās. Citi var teikt, ka tā ir lutināšana (un laikam ir arī), bet tas man bija zelta vērtē. Man nebija jāraujas uz visām pusēm un bija laiks apgūt citas lietas arī. Starp citu, aizvien vēl dzīvoju ar vecākiem. Bet lauku pusē ir arī citādāka dinamika. Mums ir liels īpašums, daudz vietas. 1) kāpēc tērēt lieki naudu dzīvoklim ''jo tā pieņemts'' , ja varu ietaupīt? Tā tik un tā sevi apgādāju, finansiāli mani neuztur vairs. 2) labi satiekam, privātajās dzīvēs nelienam.
Jābeidz skatīties kā citi dzīvo. Dari kā pašai liekas viss pareizāk.

Reeceejpele, ļoti piekrītu Tavam teiktajam, jo katram no mums ir savs "pulkstenis". Tāpat kā viena sieviete var sapņot kļūt par mammu jau 19 gadu vecumā, bet cita vēl 30 nejusties līdz galam gatava tik atbildīgai lomai. Kāds jau 1.kursā atrod labu darbu, bet kāds tādu atrod tikai 2 gadus pēc augstkolas absolvēšanas. Kāds ir gatavs paralēli studijām strādāt, bet cits nav. Es esmu laimīga, ka varu apvienot savu vismaz šajā dzīves posmā sapņu darbu ar mācībām, kad atsāksies skola, bet man ir draudzene, kura arī strādā savu sapņu darbu un varētu to apvienot ar skolu tikpat labi kā es, bet viņa tik daudz mācās, cīnās par budžetu un stipendiju, par teicamām atzīmēm, ka vienkārši nezina, vai viņa to morāli spēs izturēt. Man ir draudzene, kura joprojām nevēlas strādāt, kamēr mācās, lai gan darba piedāvājumi ir bijuši ne viens vien. Un arī tas ir normāli, jo katram ir sava dzīve un neviena cita dzīve nevar būt par paraugu. Tāpat arī ar izvākšanos no vecāku mājām, Redbull. Cilvēki dzīvo vairākās paaudzēs vienās mājās, ja viņiem tā ir komfortabli! Un jā, kādam tas var šķist nepieńemami, bet ja tā ir viņu izvēle un viņi jūtas komforti, nevienam nav tiesības spriest par viņu izvēli. :) es novēlu Tev dzīvot tā kā jūties labi, kā Tev ļauj apstākļi un vismazāk dzīties pakaļ standartiem un darīt kaut ko tikai tāpēc, ka tas sabiedrībā tiek saukts par "normu", jo tādu nav! Katram ir savs laims. Tikai tā Tu varēsi būt laimīga :) LAI IZDODAS 💓

RedBull teksts @ 09.08.2021 18:20[/quote
Jo ātrāk sāksi krāt darba pieredzi, jo labāk. Tici man kad Tu pabeigsi studijas nebūs tā ka Tu hops ieleksi labi kvalificētā darbā. Jo ātrāk cilvēks kļūst patstāvīgs jo vieglāk pēc tam dzīvē un mazāk aplauzienu.
Es saku dzīvot viena 16 gadu vecumā ar nelielu finansiālu vecāku atbalstu. Kā iestājos augstskola tā uzreiz arī strādāju, 21. Gada jau augstskolu biju pabeigusi un strādāju pa nozari :) protams viss atkarīgs cik cilvēks ir motivēts izkapt no komforta zonas

Paprasi Kivičam, viņš pie mammas dzīvo!

Mani fascinee, ka unicorn raksta, ka nevaretu dzivot puisim uz kakla un, ka sievietei ir jabut pienesumam ari finansialam attieciibas. Par ko tu runaa ja tu jau esi uz kakla vecaakiem? Kaada starpiiba tad kam tiesi buut uz kakla.. es nenosodu, ka kaads izveelas nestraadaat, bet tad nevajag runaat par kaut kaadu savu pienesumu vai, ka kaadam nevari buut uz taa kakla.

Mani fascinee, ka unicorn raksta, ka nevaretu dzivot puisim uz kakla un, ka sievietei ir jabut pienesumam ari finansialam attieciibas. Par ko tu runaa ja tu jau esi uz kakla vecaakiem? Kaada starpiiba tad kam tiesi buut uz kakla.. es nenosodu, ka kaads izveelas nestraadaat, bet tad nevajag runaat par kaut kaadu savu pienesumu vai, ka kaadam nevari buut uz taa kakla.

Rituk, Sims 3 Tevi gaida. 😁😁😁

Mana sekotaaja ganeshka ar klaat :D reeciiga chikse esi

Uzsāku dzīvot atsevišķi šī gada jūlija sākumā, jo atradu darbu savā studējamā nozarē, darbs Rīgā un nācās domāt par patstāvīgu dzīvesvietu te(pirms tam īrēju kojās istabiņu, bet, kad aizgāja mācības attālināti, tad izvācos pilnībā un “lauzu” līgumu)
Attiecības ar vecakiem, bet galvenokārt ar omi uzlabojās, jo pirms tam dzīvojām es, vecāki un ome kopā un ome ir impulsīva, tempermatīga un es tāpat, bija grūti sadzīvot :D Tagad sazvanāmies, es reizi 2 nedēļā braucu apciemot.
Par to vai tev sākt dzīvot atsevišķi atkarīgs no tavas situācijas un vēlmēm. Te jau unicorn pareizi uzrakstīja, ka cilveki ir dažādi - kādsm gribas ātrāk izvākties, bet kāds var pagaidīt un apzinati nestrādā, lai, piemeram, nepazaudētu labas sekmes
Pieredzi paspēsi iegūt tāpat. Visa dzīve priekšā. Gads ne nozares darbā neko daudz nedos, tikai pabojātus nervus.

Derisa @ 10.08.2021 21:14

Būt kopā ar vīrieti, bet mamma vēloprojām JUMS palīdz?? kā tam vecim nav kauna? Tas ir kā spēlēt māju, ja meitene nestrādā un džeks aicina dzīvot kopā, logiski būtu, ka vińš saprot to, ka tagad uzńemas apgādnieka lomu, ko iepriekš pildīja vecāki. Tagad sanāk, ka tavi vecāki baro tavu džeku? Drausmas, kas tie par “vīriešiem”.

Vēsturiskie uzskati. :D
Pirmkārt, vīrietis ir cilvēks, kuram nav jābūt apgādniekam "pēc noklusējuma". Sieviete nav ēteriska būtne, kura vienmēr ir jāapčubina, jāizpilda visas viņas kaprīzes, kaut viņa nemaz nestrādā, bet vīrietim ir jāraujas melnās miesās, atsakoties no kādām lietām, kas viņam sagādātu prieku, lai sievietei izdabātu, jo tā ir iegājies sabiedrībā. Mūsdienās sievietei nav jāveic tik daudz mājasdarbu, kur jāberž, jāšrubē, jāgatavo ēst, ka neatliek laika nekam citam. Ir tik daudz tehnoloģiju, kas atvieglo dzīvi, ka uzkopšana neaizņem milzīgu laiku. Uzskati mūsdienās ir izkropļoti, balstoties uz vēsturisko pieredzi, kaut tik daudz kas ir mainījies.
Protams, nenosodu to modeli, kur sieviete dažādu apstākļu dēļ, piemēram, grūtniecība, bērni, nevar strādāt, vai arī, ja abi ar vīrieti ir izlēmuši kopīgi par ko tādu. Es nesaprotu sievietes, kuras uzskata, ka vīrietim obligāti jāapgādā sieviete tikai tāpēc, ka viņa nav piedzimusi par vīrieti, bet, ja vīrietis to nedara, tad viņš nav vīrietis.
Piekrītu unicorngirl, ka vislabākais variants ir, kur pārī abi vienlīdzīgi rūpējas viens par otru. Tas, manuprāt, ir vislabākais modelis. Neuzskatu, ka visas rūpes, izmaksāšana ir jāsagaida tikai no vīrieša. Man ir prieks samaksāt par vakariņām kafejnīcā, pamasēt muguru, nopirkt negaidīti kādu gardumu, jo neuzskatu, ka vīrietis ir mans kalps un uzturētājs, kuram nauda birst no gaisa. Man ir prieks, kad redzu, cik patīkami viņam ir, kad pēc garas dienas viņu sagaida kaut neliels iepriecinājums no manas puses. Tāpat viņam nav problēmu man pagatavot vakariņas, kad viņš pats ir noguris, sagaidīt pēc darba, kad viņš pats jau ir mājās un līst lietus, lai varu ērtāk nokļūt mājās, iedot naudu, ja kaut kam pietrūkst. Mēs esam pāris un abi vienlīdzīgi. Esmu kopā ar viņu kopā mīlestības, ne naudas vai tamlīdzīgu lietu dēļ.
Autore, atvaino, ka piesārņoju diskusiju, bet bija vēlme izteikt viedokli par izskanējušo domu.

Līdz cik gadiem jāizvācas - uzskatu, ka nav tāda "pareizā" vecuma, kā jau iepriekš meitenes rakstīja!
Es sāku dzīvot kojās, kad sāku studēt, 19 gados, neteiktu, ka attiecības ar vecākiem uzlabojās/neuzlabojās, vairāk es pati jutos laimīgāk, ar to brīvības sajūtu, lai gan vecāki mani finansiāli atbalstīja visu studiju laiku, un, jā, bija arī par to, lai veltu laiku studijām, atpūšos, lai neraujos paralēli strādāt, jo to paspēs.

Rita30, Tu laikam izrāvi no konteksta. Es nesēžu uz kakla nevienam, arī pati strādāju un pelnu. Mani vecāki nesedz visus manus tēriņus kā agrāk- nemaksā par ūdeni, elektrību, nepērk man apğērbu, apavus, nemazgā manu apğērbu ar līdzekļiem, kurus nopērk par savu naudu. Jā, sanāk, ka daļēji es to visu pērku arī par viņu naudu, bet saņemt naudu no vecākiem, kamēr studē un būt uz kakla vīrietim- tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas! :)

unicorngirl @ 12.08.2021 19:24

Rita30, Tu laikam izrāvi no konteksta. Es nesēžu uz kakla nevienam, arī pati strādāju un pelnu. Mani vecāki nesedz visus manus tēriņus kā agrāk- nemaksā par ūdeni, elektrību, nepērk man apğērbu, apavus, nemazgā manu apğērbu ar līdzekļiem, kurus nopērk par savu naudu. Jā, sanāk, ka daļēji es to visu pērku arī par viņu naudu, bet saņemt naudu no vecākiem, kamēr studē un būt uz kakla vīrietim- tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas! :)

Studēšana laikam tagad ir kaut kāds neaizskarams statuss.

Sisenis @ 12.08.2021 20:32

Studēšana laikam tagad ir kaut kāds neaizskarams statuss.

Drīzāk teiktu, ka tagad Latvijā attieksmi pret studijām raksturo šis jociņš:
"Ārzemēs studenti studē un piestrādā, bet Latvijā - strādā un piestudē."

Sisenis @ 12.08.2021 20:32

Studēšana laikam tagad ir kaut kāds neaizskarams statuss.

Nav neaizskarams, bet, ja ir iespēja nestrādāt un tikai studēt, kāpēc to neizmantot? Labāk bendēt veselību, mokoties darbā un studijās?
Unicorngirl taču teica, ka vecāki labprātīgi dod naudu, kamēr viņa studē. Te to uzpūta tā, ka viņa liek pistoli vecākiem pie deniņiem un pieprasa naudu. Ko var skaitīt svešu naudu. Cilvēks vienkārši pastāstīja par savu situāciju.

Man šķiet autores gadījumā labāk mierīgi pabeigt studijas un tad tēmēt uz patstāvīgo dzīvi. Gads nav daudz. Un ja kādā brīdī ir sajūta, ka laika daudz un var kaut ko piestrādāt, tad to var arī sākt kaut gada vidū.
Vispārīgi runājot, man šķiet šis jautājums - dzīvot pie vecākiem/uz vecāku rēķina - jāvērtē katrā situācijā individuāli. Kādas attiecības, cik vecāki turīgi, arī studiju programmas nav vienādas, motivācija studēt arī atšķiras. Augstāk te minēja, ka jebkāds darbs dod pieredzi. Protams, bet jautājums, cik ļoti ieguvumi no tā atsver ieguldījumu?