Kā visu savienot?

Saprotu, ka teksts skan bērnišķīgi un stulba problēma šķiet, bet gribas dzirdēt pieredzes stāstus, viedokļus, jo tagad esmu patīkami satraukta par rudeni, bet vienlaikus nobijusies, jo bail vai maz spēšu visu apvienot un noturet izcilibu

Ņem pus slodzi, ja gribas būt teicamniecei studijās.

Visu var savienot . Pati saaku strādāt no 17 gadiem regulāri. Labi mācījos, paspēju gan patusēties ar draugiem, gan uz klubu aiziet gan vēl viss kko.

Studējot bakalauros, sāku strādāt ~2.kursā, līdzīgu iemeslu dēļ - sava naudiņa tomēr ir liels pluss gan kādām izklaidēm, gan veidojot kaut nelielus iekrājumus. Sākumā strādāju apģērbu veikalā (uz pusslodzi), nedaudz vēlāk nomainīju darba vietu - biroja administratore/lietvede (pilna slodze).
Tā kā abās vietās piedāvāja maiņu darba laiku un lekciju/semināri laiki bija zināmi, veidoju savu darba grafiku vadoties pēc tiem - no rīta lekija, pēcpusdienā darbs. Trešajā kursā, protams, apvienot visu bija vēl vieglāk.
Laikam jau darbu veikalā neieteiktu, jo daudz laika pavadi neko īsti nedarot. Likās, ka stundas vilkās, pēc darba nāktīs vēl mācījos, ātri sapratu, ka tas nav man. Otrajā darbavietā varēju paralēli darbam pildīju studiju darbus, rakstīju bakalauru, viss apmierināja. Bija pat laiks izklaidēm. 😀🍾

Arī esot budžetā ir iespējams strādāt un noturēt budžeta vietu. :) Viegli nav, bet tas ir izdarāms.

Katra situācija ir individuāla - kādas studijas, kāds darbs, cik ir budžeta vietas, kāda konkurence. Ja darbs ir pāris nakts maiņas nedēļā vai vēl labāk - darbs kura laikā var mācīties, protams, kāpēc ne. Bet parasti tas ir ļoti, ļoti grūti apvienojams. Vēsu galvu jāparēķina, vai tas ir tā vērts, neaizmirstot ne tikai par budžeta vietu un nopelnīto naidu, bet arī padomājot par savu fizisko un psihisko veselību. Esmu abām rokām par piestrādāšanu savā jomā sākot no 3.kursa, bet strādāt tīri kabatas naudai, kad ir iespēja nestrādāt un cītīgi studēt? Labāk nevajag.

Es studējamā nozarē sāku strādāt 3.kurā un viegli nebija. Bija pat ļoti grūti, bet strādāju pieredzei un gribēju savu kapeiku.
Atkarīgs kāds darbs, ja kaut kādā veikalā vai ātrās ēdināšanas restorānā, tad iesaku labāk nebojāt savu veselību un nervus, lai nopelnītu izklaidei. Tad jau labāk cītīgi mācies un nepazaudē budžetu.
Daudzi saka - es apvienoju, es varēju. Varēt varēja, bet vai vajag?
Es strādāju ofisa darbu. 7.10 no mājām un ap 19.00 biju atpakaļ(tas ja pa taisno no darba braucu mājas), pēc tam bija jātaisa ēst gan vakaram gan nākamajai dienai(jo darbā katrs ņēma savu ēdienu vai gāja kaut kur uzēst, darbā bija maza virtuvūte, bet ērtāk bija tikai uzsildīt ieprieks sagatavoto, neka pirkt sastāvdaļas un šmorēt uz vietas + tikai 30 min bija pusdienpauze), jamazga trauki utml. Ap 20.30 es sāku mācīties un mācījos līdz 1 -2 apmeram, jo ilgāk nebija spēka. Ja bija gaidāms pārbaudes darbs, nācās pat līdz rītam rukāt, nogulēt 2h un aidā darbos. Es arī biju budžeta, tāpēc rāvos vaiga sviedriem.
Brīvdienu tev nebūs. Brīvdienās būs jāmācās, jāmazgā veļa, jaiet uz veikalu iepirkt pārtiku utml, jo pa nedēļu visu izdarīt nav reali.
Un tas viss, lai nopelnītu kapeiku, kuru nav pat kad tērēt.
Iesaku pasai nopietni apdomāt vai ziedot veselību, riskēt ar izglītību utml ir vērts priekš darba, kaa nav nozarē? Ja būtu nozarē, tas esmu ar visām 4 par, ka 3.kursa(varbut pat 2.) cilvēks strādā paraleli

Bija grūti, bet izdevās. Sāku stràdāt 3. Kursa beigās, man bija maiņu grafiks. Kad skola- tad brīvs no darba. Respektīvi strādāju no 4fienas līdz 7dienai. Es biju izkritusi no budžeta, pirms sāku strādāt, bet tiku atpakaļ kad paralēli strādāju un mācījos, man bija lielāks dzinulis visu izdarīt laikā. Tajās dienas kad bija lekcijas, tajās pašas dienas mācījos, neko nevilktu garumā. 4. Kursā mani paaugstināja un aizgāju ofisa strādāt, paralēli rakstot bakalauru. Pabeidzu ar gandarījumu studijas. Superīgs darbs un diploms. Tagad atkal sevi mocīšu turpmākos 5 gadus neklātienē, bakalaurā un paralēli strādājot ofisa 😂😂😂

Nestrādāju, jo mums lekciju grafiki un darbu apjoms bija grūti savienojami ar darbu. No visa kursa strādāja tikai viens cilvēks...naktīs, jo ar mūsu grafiku, tas bija vienīgais variants. Kā viņam gāja? ļoti smagi! Nabags lekcijās gulēja un vienmēr lūdza palīdzību darbu izpildē, jo fiziski nespēja tikt galā ar milzīgo praktisko darbu apjomu un darbu apjoms tiešām bija milzīgs, ka pat mēs, kas nestrādājām, knapi tikām ar to visu kaudzi galā.
Tāpēc, jā, sava naudiņa ir forši, bet jautājums ir tajā, vai mācības netraucēs darbam un darbs mācībām. Bet vienmēr jau var pamēģināt, no darba vienmēr var aiziet, ja jūti, ka nepavilksi. Ja jūti, ka izdosies un proti organizēt savu laiku, tad izmanto iespēju🙃

Daudzi saka - es apvienoju, es varēju. Varēt varēja, bet vai vajag?

Tieši tā. Es arī apvienoju un varēju. Bet tagad skatoties atpakaļ vairāk sevi tā nespiestu darīt. Tas ir izdarāms, Bet man nebija brīvdienu, privātās dzīves, pastāvīgs nogurums. Un sekas tam ir - veģetatīvā distonija, panikas lēkmes ar ko nu pamazām tieku galā pēc 2 gadiem. Biju budžetā, bet vajadzēja naudu lai vsm nokļutu līdz universitātei, paēstu pusdienas, tiktu uz darbu. Vecāki nekā nepalīdzēja, tas tā nedaudz arī varbūt grauž, jo iespēja viņiem bija