Tāpat man šķiet, ka problēma ir tajā, ka Liene nekad nav dzīvojusi autentiski un tā, kā gribētu viņa pati. Izskatās, ka viņa pa lielam visu dzīvi ir dzīvojusi tā, lai izskatītos labi sabiedrības acīs - ieprecējusies labā ģimenē, pēc tam spēlējusi sievas un mātes lomu, jo tā pieņemts, centusies atrast sevi te vienā, te otrā profesijā, bet līdz galam tā arī nekad neiederējusies nevienā no tām. Viņa izmisīgi grib būt kaut kas un pierādīt citiem, ka viņa ir kaut kas, taču realitāte ir cita. Man šķiet, ka viņa vienmēr bijusi tik infantila un bailīga, ka tā arī nekad nesaņēma sevī drosmi dzīvot tā, kā gribētu viņa pati. Ne tā, kā grib vīrs, ne tā, kā grib ģimene, ne tā, kā grib sabiedrība, bet viņa pati. Šī iemesla dēļ arī viņas dzīve ir neizdevusies, jo viņai nekad nav bijis savs mugurkauls un spēja būt savas dzīves noteicējai. Tā vietā viņa pielāgojusies situācijām un cilvēkiem sev blakus. Un tagad, kad vairs nav kur likties, šis cilvēks dzīvo kaut kādā sevis izsapņotā realitātē, turpinot no sevis tēlot to, kas viņa nav. Pieļauju, ka atkarības + visa tā inde un naids, kurš nāk no viņas ārā, ir radies ne jau aiz labas dzīves. Man šķiet, ka tādu īsto Lieni nav redzējis neviens un ka viņa pati nemaz nezina, kāda ir īstā Liene, jo visu mūžu viņa ir slēpusies aiz neskaitāmām maskām un spēlējusi dažādas lomas. Savā ziņā tas pat ir traģiski.
22
