Nu labi, mums ar vīru ir kopīgas finanses un, ja mēs kaut kur ceļojam un gribas kaut ko īpašu, tad tāpat viens otram pajautājām vai es varu, bet nevis izdīkt, bet elementāras pieklājības pēc un tas tikai tāds žests, jo nu nekad ne es, ne viņš neteiks - nē. Tāpat esam gājuši garām veikaliem un ierēkuši par kaut kādām superdārgām, bet diezgan smieklīga paskata lietām, paķircināt vienam otru, tāds labdabīgs humors. Arī iet uz lētām ēstuvēm var būt ar savu šarmu, ja tur ir intīma gaisotne un garšīgs ēdiens. Saprotu arī, ka viesnīcu var paņemt lētāku (ja bērns nav līdzi) un to naudu pataupīt kam citam, ja tur tikai aiziet izgulēties utt.
BET! Jautāt vīram vai var nopirkt apenes un lūpu spīdumu? Ok es ja redzētu seksīgas apenes arī vīram pajautātu un moš kaut ko spicy iečukstētu, bet nu tas būtu mūsu savstarpējs jociņš. Lai es liktu ig, ka es pērku, atvainojos, seksa aksesuāru? Un lupu spīdums vispār bēdīgi, bezmaz arī vīram japaprasa 10 centi, lai var publisko tualeti apmeklēt. Kas arī ok, ja pašai nav sīcene kabatā 😁 Bet nu ne jau likt tādas lietas ig.
Būtībā es tur redzu daudzas lietas, ko mēs ar vīru daram vai esam darījusi savos agrajos 20 (taupība un prioritāšu izvērtēšana agrāk, tagad tīri aiz cieņas saskaņot dārgākus pirkumus utt), bet es neko no tā nelieku ig, jo tā vienkārši ir daļa no mūsu attiecībām un tad jau arī var ielikt kā brokastis ēd un no rīta aiziet pakakāt… Oh wait! 😁