Skumji, ka Andris neredz atšķirību starp pāris reizēm dzīvē, kur cilvēks pārdzeras un pievemjas (kāda pieredze ir tuvu visiem, it īpaši aptuveni 20 gados), un pārdzeršanos katru nedēļu/dienu.
Un, bāc, pats atzinās, ka alkohola atrubīto (vai veģtatīvās distonijas lēkmi, vienalga īstenībā) Madaru atstāja vienu un aizgāja atpakaļ tusēt. "A ko man bija darīt?" Bāc. Man laikam ir palaimējies vairāk. Mani savā laikā neatstāja vienu. Ne radi, ne draugi, ne gandrīz sveši, ne līdzcilvēks. Kāds vismaz palika kopā, lai galīgi neatrubos.
22
