Es te tā aizdomājos... Man reiz vidusskolas laikā bija labākā draudzene. Pēc vidusskolas mūsu ceļi šķīrās. Es devos pasaulē laimi meklēt, viņa - pārcēlās uz citu valsti, atrada dzīvesvietu viskriminālākajā tās pilsētas rajonā, naudā noteikti nepeldējās. Gadiem jau no viņas saņemu vēstules, kurās viņa par savu dzīvi stāsta visādus brīnumus - vīrs viņai esot poliglots un zinot neskaitāmas valodas, pati studējot, esot nopirkusi mašīnu, drīz abi pirkšot māju, sākšot katrs savu biznesu, nauda esot vairāk kā jebkad, pārcelšoties uz Čīli/Kanādu/Somiju/Vjetnamu utt. (katru reizi, kad saņemu jaunu ziņu, tās valstis mainās), pasaulē pazīstami tetovētāji esot viņai piedāvājuši strādāt viņu salonos utt., utjp.. Realitātē cilvēks Facebook atrāda katru, atvainojos, sūdu. Ēdienu uz šķīvja, to, kā peldējušies dubļainā, aizaugušā ezerā, to, kā sauļojušies kaut kādā nezālēm aizaugušā dārzā. Ar prātu saprotu, ka viss tas, ko tas cilvēks man stāsta, ir pasakas, jo, ja kaut kas no tā visa būtu taisnība, tas viss jau sen būtu izrādīts sociālajos tīklos, jo, cilvēks, kurš visu apskatei izliek katru savas dzīves soli, jau sen būtu citiem atrādījis gan savu mašīnu, gan augstskolas absolvēšanu, gan visu pārējo. Problēma jau ir tajā, ka neko no tā visa nerāda, jo nav, ko rādīt. Viss tas ir meli, safabricējums, cilvēka iedomas un vēlme izcelties ar savu materiālo statusu, zināšanām vai jebko citu. Domāju, ka tā ir kaut kāda psihiska novirze un varbūt, ka tādā gadījumā cilvēks pats pat nesaprot, ka melo, jo viņa prātā viss ir tieši tā, kā viņš to pasniedz citiem. Velku paralēles ar Lienes dzīvi, jo man reizēm šķiet, ka viņa patiešām apzināti nemelo, jo, visticamāk, vienkārši tic pati saviem meliem un patiešām uzskata, ka viss tas, ko viņa stāsta citiem, ir patiesība. Tāda vismaz ir mana versija par visu notiekošo.
22
