Sveikas, meitenes!
Esmu attiecībās gandrīz pusotru gadu un pus gadu esmu bērniņa gaidībās. Bērns nebija plānots, taču viņu paturēju + otra puse ļoti priecājās un vēlas bērnu vairāk nekā laikam es.
4 mēnešus ar bērna tēvu kopā nedzīvojam, jo viņš strādā citā pilsētā un tiekamies nedēļas nogalēs. Tā vēl dzīvosim cerēsim, ka kādu mēnesi vai max 2 .
Šajās attiecībās nekad īsti normāli neesam dzīvojuši, vienmēr it īpaši viņam bijušas visādas problēmas (finanses un citas lietas). Dēļ apstākļiem (covids 5 mēn. dienu dienā bijām kopā, finanses, blakus lietas) nav attiecības bijis labais periods.
Protams, kad pieteicās bērns līdz viņa piedzimšanai gribam sakārtot vēl pāris lietas gan no viņa puses, gan no savas.
Pēdējā laikā jūtos tā it kā viņa vispār nebūtu vai virspusēji, jūtos viena šājā grūtniecībā. Divas dienas nedēļā vai pa dienu sazvanamies, nenosaukšu to par baigo piedalīšanos un iesaistīšanos.
Liekas, ka esmu kopā ar labāko draugu, kuriem būs kopīgs draugs nevis, ka esmu kopā ar mīļoto vīrieti. Labi, katram savas problēmas un lietas, kas jānokārto taču jūtu ka nedomājam par attiecībām kā tādam vai nejūtos viņam tuva. Jūtu ziņā man sāk kaut kas ļoti trūkst.
Iespējams, ka no manas puses kaut kas ir pazudis pret viņu un tiešām nav ne jausmas kā dzīvosim. Fiziskā puse (sekss) , jau kādu labu laiku negribas mīlēties ar viņu un es nesaprotu kāpēc , nejūtu uzbudinājumu ceru, ka tas ir dēļ grūtniecības + tagad jau ir vēders, kas viņam nedaudz psiholoģiski traucē pēdējās 2 nedēļas un sekss man liekas tāds nekāds.
Pašlaik dēļ visa kopumā jūtos it kā būtu labākie draugi, kam būs kopīgs bērns. Un nu jau nāk tādas domas, ka šīs nav mans īstais cilvēks un esmu pieļāvusi kļūdu. Neredzu, ka būsim gadiem kopā (viņš redz, es nē). Pamest viņu aiziet es šobrīd nevaru.
Kāds Jums ir bijis grūtniecības periods attiecībās? Kāpumi un kritumi?
Kopš ir ienācis bērns Jūsu ģimenē, vai attiecības ir kas mainījies? Uz labo vai slikto pusi?
10
