Pirmā piedzeršanās reize :D

Es pirmo reizi tā kārtīgāk iedzēru festivālā ar draudzenēm. Man bija 19 un Jāger teltī bija nenormāli labie kokčiki un tā vien ātri palika dikti jautri. :D Es nekad neesmu piedzērusies līdz “melnai bildei” vai vemšanai no alkohola.
Ir grūti būt cilvēkam, kurš tikai iedzer (glāze kokčas, nu, līdzīgi kā Tev). Ballītēs daudzi neizprot kāpēc man negribas piedzerties kā viņiem. Īsti neesmu uz alkoholu kritusi un mierīgi varu iztikt bez, tāpat ir gana jautri un izbaudu vakaru! :)

Laikam vienīgā un, manuprāt, trakākā piedzeršanās reize bija 20 gadu vecumā, kad ar draudzeni iegājām veikalā un ieraudzījām kaut kādu alkohola pudeli ļoti skaistā krāsā, iepriekš neplānoti to nopirkām, divatā sēdējām un dzērām. Jāpiemin, ka nekad iepriekš tā īsti nebiju dzērusi. Nākamajā rītā bija ļoti slikti, vēmu, sāpēja galva, bet bija jāiet uz darbu. Muļķe, nu kur prāts darba dienā vienkārši prikola pēc dzert kaut ko šņabveidīgu. 😀 Tagad zinu savu mēru un nekad vairs tā nepārdzeršos, fuj, pēc tam tik pretīga sajūta. Alkoholu ārpus mājām, piemēram, kādā klubā vai ballītē vairs lietot nepatīk, vislabāk jūtos, ja kādu vieglo dzērienu retu reizi varu nobaudīt mājās kopā ar draugu.

pirmā reize kad piedzēros bija 15 gados. dzeraudzenei bija palicis no ekskursijas sarkanais LB šņabis ar kaut kādu sulu, un tad nu izdomājām to izdzert pie vēlvienas meitenes. Atceros ka bija jautri, bet pēactam bija bail mājā iet, jo mamma tak pamanīs. Tad nosēdēju pie draudzenes līdz pusnaktij, un pēctam gāju mājās, cik atceros nepamanīja, ka neesmu skaidrā 😂
pusaudžu gados biju liela ballētāja un 16,17 gados bieži tika dzerts nedēļas nogalēs. Tādu reizi, ka būtu līdz bezfilmai gan neatceros ka būtu bijusi.
Tagad arī ballītēs patīk iedzert, tik tās ballītes vairs nav katru nedēļas nogali par laimi 😂

Pirmo reizi piedzēros, kad man bija 19, jo tad sāku dzīvot atsevišķi no vecākiem, studēt sāku citā pilsētā un radās brīvība. Vecāki man vienmer bijuši diez gan kontrolējoši, tāpēc daudzi tusiņi naktī un vazāšanās apkārt man gāja secen. Draugu man daudz arī nebija. Domāju, ka tie bija iemesli kāpēc agrak nepiedzēros. Piedzēros ar jaunajiem kursa biedriem Aristoteļa svētkos. Piedāvāja iedzert, es piekritu, jo gribēju “iederēties”. Sākām ar rumkolu, pēc vienas sekoja nākama un tad ar nelielu kompāniju aizgājām uz bāru(tagad neatceros vairs nosaukumu), bet tur paņēmām šotiņus un dzērām tos. Tā kā es pirms tam biju dzērusi tikai max 1-2 glāzes šampanieša un kad biju pilngadīga pati biju nopirkusi kokteiļus veikalā, tad man tās rumkolas un šotini bijs par daudz, bet rādīt, ka vairs nevaru negribēju. Es pateicu, ka iziešu ārā izsaukt taksi, jo jau vēls, bet patiesiba man palika slikti, ws izgaju un netālu no bāra, Vecrīgā uz bruģīša pievēmu. Un izdomāju turpināt ceļu kājām, lai nepieņemtu taksistam auto. Nakamaja rītā par brīnumu galva nesāpēja, mezinu, varbūt tāpēc, ka biju labi izgulējusies un vakara sajēgu si izdzert oglītes ar ūdeni(atceros, ka kads man tā mācīja)
Es laikam esmu cilvēks, kuram kā kuro reizi. Pārsvarā sanāk iedzert. Tagad vasara patīk Aperol Spritz, sidrs auksts vai kāds kokčik. Reizēm vīna glāze pie mājās gatavotam vakariņām. Taču, kad man viss totāli noriebjas, tad man ir vēlme piedzerties un parasti, ja ir iespējams tā, ka nākama diena brīva, tad es arī to izdzeru - piedzeros. :D

Bezfilmas nav bijis. Iedzeru, bet piedzerties nepatīk.

Biju liela tusētāja. Sāku dzert apm.~15 gados. Ielīdu ne tajā kompānijā, ar mammu tā dēļ bija lieli strīdi.
Tusējos pamatīgi līdz pat vidusskolas beigām. Varēju pat uz skolu neiet , jo tusiņos biju nedēļas vidū. Tagad arī pa brīvdienām patīk pasēdēt kompānijā un iemalkot kādu dzērienu.

Piedzērusies neesmu daudz reizes, bet pēdejā reize bija nesen(19 gados), kad pirmo reizi paliku viena mājās pa nakti bez vecākiem un izdomāju to nosvinēt. Nopirku šnabi, pa virsu kolu, lai nejūt, un kādas pāris glāzes sanāca izdzert.
Viss, ko atceros, ka stundu bija jautri, bet pēc tam ātri atlūzu, jo palika slikti. Pamodos uz grīdas un gāju 4 naktī pastaigā(jau skaidrā prātā, bet ar lielām pohām), jo bija ļoti slikti un prasījās svaigu gaisu. Pēc tam vēl kārtīgi vēmu. Bet šo laikam nenožēloju, jo kopš tā laika vispār vairs neesmu pat glāzi iedzērusi, jo atceros to sabojāto nākamo dienu un slikto dūšu pēc visa.

jamaika @ 08.07.2021 18:36

Biju liela tusētāja. Sāku dzert apm.~15 gados. Ielīdu ne tajā kompānijā, ar mammu tā dēļ bija lieli strīdi.
Tusējos pamatīgi līdz pat vidusskolas beigām. Varēju pat uz skolu neiet , jo tusiņos biju nedēļas vidū. Tagad arī pa brīvdienām patīk pasēdēt kompānijā un iemalkot kādu dzērienu.

Man līdzīgi. Pirmoreiz alkoholu nogaršoju 15 gadu vecumā, tāds trakāks tusiņu laiks sākās 17 gadu vecumā, tad arī pirmoreiz piedzēros. Var teikt, ka viss vidusskolas un vēlāk arī studiju laiks pagāja vienās vienīgās ballītēs. Ja vajadzētu skaļi stāstīt visu, kas piedzīvots un visu, kas darīts, ui, būtu mazliet neērti. :D Tagad vairs neballējos tik traki kā agrāk, taču ballītes man joprpojām patīk un alkohols garšo. :D