Grūti pateikt, komerciālizētā (masu produkcijas) kultūra vienmēr ir bijusi ne īpaši laba līmeņa produkts, nezinām ko no tā visa atcerēsies un uzskatīs par vērtību un klasiku arī pēc vairākām desmitgadēm. Priekš kam piespiest sevi patērēt un dievināt kaut ko tikai tāpēc ka tas ir populārs? Visiem jau nav jāskatās, piemēram, šobrīd tik slavenās Marvel supervaroņu filmas un jāklausās komerciālā Top40 tipa popmūzika. Ja tādas lietas nesaista un nepatīk kāpēc sevi mocīt? Tā vietā vērts parakties dziļāk savos mīļākajos žanros, tēmās. Ienirt interneta (un ne tikai) underground kultūras pasaulē. Ir ļoti daudz indie mūzikas labelu un izpildītāju un neatkarīgo, mazāk populāro režisoru, kas neseko banālām modes tendencēm, spēlējas ar nostaļģiju un aplūko neparastas tēmas. Ir ļoti naivi cerēt un uzskatīt ka jūs, ar savu Vintage kultūras gaumi esat tādi vienīgie uz pasaules "ne tāds kā visi, tik nesaprasts, neiederos", pati no šī uzskata cietu agrīnajos pusaudžu gados kad likās tik kruta klausīties 80to gadu roku un skatīties Hičkoka filmas "piedzimu nepareizajā gadsimtā, no tā tik loti ciešu! Kā man tagad tālāk dzīvot?! Pasaule ir tik stulba es tik unikāla un ideāla." XD Patiesībā unikālu gaumju nav, it miljoniem cilvēku ar līdzīgiem uzskatiem un starp tiem atrodas arī tie kuri rada kultūras produktus (filmas, grāmatas, mūziku utt) tieši priekš konkrētas grupas interesēm. Ja arī Rietumu popkultūra sabruks - nu lai taču tā brūk un tie kam tā patīk līdzpārdzīvo, tā taču nav vienīgā kultūra pasaulē! Te jau atkal diskusija par BLM, LGBTQ un bēgļiem, par tieši šo jautājumu grūti spriest, runāju tieši par KULTŪRU nevis politiku. Lai gan komerciālizētā kultūra bieži ir radīta, lai parādītu šobrīd aktuālas idejas. Vēl joprojām atmiņā popmūzikas karalis Maikls Džeksons ar savām 80to un 90to dziesmām par nabadzīgiem bērniem Āfrikā, dabas glābšanu utt. Tā vienmēr ir bijis ir un būs, man šķiet ir kultūras novirzieni kas apskata laikam jebkuru uzskatu/politisku nostāju. 60tie un 70tie ar tolaik aktuālo hipiju pacifismu, pēc tam anarhisti panki utt. Un šis subkultūras pat nevar pieskaitīt pie komerciālizētām, drīzāk pilnīgi pretēji.
Ko no šī visa varam secināt? Pasaules kultūrā eksistē un vienmēr ir eksistējusi viedokļu un novirzienu pārpilnība, izvēlies ko gribi, galvenais prast atrast savus domubiedrus.
Diemžēl eksistē arī tāda rietumos jo izplatīta parādība kā cancel culture, viedokli par to vēl agri veidot, vai tas ir solis uz vārda brīvības atņemšanu māksliniekiem? Vai tiešām tā ir tikai pozitīva atbrīvošanās no personām kas propagandē naidu pret kādu sociālu grupu? Pagaidām mana personīgā pieredze drīzāk negatīva, vismaz atsevišķos gadījumos. Arī vēsturiskās precizitātes noliegšana ar nepiemērotiem aktieriem vēsturiskās filmās. Lai vai kā, dumpinieki būs vienmēr.
Kuras idejas atbalstīt un kuras ne, katrs var izlemt pats. Neesam taču aitas. Katram savs.
418
